Neapmierinātība ar ieilgušo ekonomikas stagnāciju, kā arī valdības nespēja realizēt nepieciešamās reformas bijuši galvenie iemesli, kādēļ Somijas iedzīvotāji svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās izteikuši neuzticību premjera Aleksandra Stuba vadītajai koalīcijai. Visticamāk, ka par jauno valdības vadītāju kļūs vēlēšanās uzvarējušās Centra partijas līderis, bijušais telekomunikāciju magnāts Juha Sipila, taču koalīcijas veidošana viņam nebūs vienkārša. Ļoti iespējams, ka jaunajā valdībā būs pārstāvēta arī Somu partija, kas parasti tiek dēvēta par eiroskeptiķiem.
Provizoriskie dati liecina, ka Centra partijai, kuru beidzamajā laikā atbalsta pilsētu vidusšķiras iedzīvotāji un konservatīvākie lauku iedzīvotāji, būs 49 no 200 parlamenta mandātiem – par 14 vairāk, nekā tā ieguva 2011. gada vēlēšanās. Somu partija, salīdzinot ar vēlēšanām, kas notika pirms četriem gadiem, zaudējusi vienu mandātu, taču tik un tā parlamentā būs pārstāvēta ar 38 deputātiem. Krietni vairāk papluinītas valdošās koalīcijas partijas – A. Stuba vadītā konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija zaudējusi septiņus mandātus un būs pārstāvēta ar 37 deputātiem, bet galvenajiem koalīcijas partneriem sociāldemokrātiem jāsamierinās ar 34 mandātiem jeb par astoņiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. Ar niecīgu mandātu skaitu parlamentā iekļuvušas vēl četras partijas, vēsta AP.
Šāds vēlēšanu iznākums nav bijis pārsteigums. Somijas ekonomika buksē jau trīs gadu garumā, un pat optimistiskākās Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka šogad ekonomiskā izaugsme būs 0,5%. Ekonomiskās problēmas sākās līdz ar Nokia norietu – šī kompānija laikus nepamanīja viedtālruņu potenciālu, zaudējot konkurences cīņā tādiem uzņēmumiem kā Apple un Samsung. «Ļoti svarīga Somijai ir mežrūpniecības nozare, kurā novērojams pieprasījuma kritums, jo, pasaulei strauji pārejot uz digitālajiem formātiem, mazinās nepieciešamība pēc papīra,» raksta Reuters. Uz eksportu orientētā Somijas rūpniecība cietusi dēļ problēmām ES un Krievijā, kas pakļauta starptautiskām sankcijām. Somija ir pazīstama ar dažādām inovācijām un kompānijām (tur izstrādātas pasaulē populārās spēles Angry Birds un Clash of Clans), taču šī nozare ir par mazu, lai glābtu ekonomiku.
Taču pats sliktākais ir tas, ka ekonomisti Somijai prognozē vēl sarežģītāku nākotni. «Somijai nav savas vīzijas, nav politiskās vadības, kurai būtu skaidrs, kā valstij virzīties uz priekšu,» Reuters sacījis Ālto universitātes ekonomists Sikstens Korkmans. Bezdarba līmenis turpina lēni, bet nenovēršami paaugstināties, šā gada sākumā sasniedzot jau 9,2%, bet reitingu aģentūra Standard & Poor’s pērn samazināja Somijas kredītreitingu līdz AA+, paziņojot, ka valstij ir problēmas ar ekonomisko izaugsmi un politisko nenoteiktību.
J. Sipila uzsvēris, ka galvenais pašlaik ir atjaunot sabiedrības uzticību arī tām politiskajām partijām, kas līdz šim bijušas pie varas. «Tagad Somiju var gaidīt nedēļām ilga koalīcijas veidošana, jo Sipilam nepieciešams vismaz divu no trim lielajiem konkurentiem atbalsts,» raksta Reuters. Sarunas sākušās jau vakar, un Helsinku universitātes politiskās vēstures profesors Juhana Aunesloma sarunā ar AFP norādījis, ka tās faktiski sākas no baltas lapas, jo potenciālais premjers pirms vēlēšanām nav nedz vilcis kādas sarkanās līnijas, nedz nosaucis partnerus, kuriem dotu priekšroku. «Ir iespējami visdažādākie varianti, arī Somu partijas iekļūšana valdībā,» skaidrojis profesors. Somu partijas vadītājs Timo Soini, kurš 2011. gadā izstājās no koalīcijas sarunām, nevēloties atbalstīt finansiālās palīdzības sniegšanu grūtībās nokļuvušajām eirozonas valstīm, šoreiz licis saprast, ka būtu gatavs darboties koalīcijā, raksta AP. Neoficiāla informācija gan liecina, ka viņa partija pretendē ne tikai uz finanšu ministra krēslu, bet arī ārlietu ministra amatu. Reuters norāda, ka Somu partijas iekļaušanās valdībā faktiski nozīmētu, ka Somija turpmāk bloķēs finansiālas palīdzības sniegšanu Grieķijai, pat, ja Atēnām par to izdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem. T. Soini nostāja šajā jautājumā ir nepārprotama – ja reiz Grieķija nespēj pildīt savas saistības, tai no eirozonas jāizstājas. Lai gan pats J. Sipila tiek uzskatīts par ES un eirozonas piekritēju, viņa partijā ir arī diezgan spēcīga eiroskeptiķu frakcija, turklāt daļa tās biedru uzskata, ka Somijai nepieciešams meklēt risinājumus, lai uzlabotu attiecības un sadarbību ar Krieviju. Lieki sacīt, ka tagad apklusīs arī Krievijas agresīvās politikas kontekstā uzvirmojušās runas par Somijas pievienošanos NATO – valstī šī ideja nav populāra, un no lielāko partiju līderiem šādu scenāriju bija pieļāvis tikai A. Stubs.
Somijas vēlētājus krietni vairāk par ārpolitiku interesē iekšpolitika, galvenokārt valsts ekonomika, no kuras ir atkarīga iedzīvotāju labklājība. No biznesa vides nākušais J. Sipila, gluži tāpat kā A. Stubs, ir pārliecināts, ka jostas nāksies savilkt, taču ne tik cieši, kā bija iecerējis līdzšinējais premjers. A. Stuba valdība rosinājusi četru gadu laikā budžeta izdevumus samazināt par sešiem miljardiem eiro, taču J. Sipila ir pārliecināts, ka pietiks ar pusi šīs summas. Viņš solījis samazināt birokrātisko aparātu, noteikt nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmējiem, kuri rada jaunas darba vietas, reformēt bezdarbnieku pabalstu izsniegšanas sistēmu. J. Sipila ir pārliecināts, ka desmit gadu laikā ir iespējams izveidot 200 000 jaunu darba vietu privātajā sektorā un vienlaikus samazināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, likvidējot tās štata vietas, kuras pamet pensijā aizejošie darbinieki. Reuters norāda, ka somi ļoti cer uz to, ka J. Sipilam, kurš sevi pierādījis kā efektīvs menedžeris un uzņēmējs, izdosies savus plānus realizēt arī valsts mērogā. «Viņš sevi pozicionējis kā no politikas attālinātu cilvēku, tādu speciālistu, kurš meklē risinājumus, nebalstoties uz kādu konkrētu ideoloģiju,» sacījusi Turku universitātes pētniece Mari Niemi.
