Jau divas naktis pēc kārtas nopietni traucēta satiksme starp Franciju un Lielbritāniju pa tuneli, kas ved zem Lamanša jūras šauruma. Tūkstošiem līdz Kalē nokļuvušo nelegālo ieceļotāju par katru cenu cenšas iekļūt kravas automašīnās vai vilcienos, kas dodas uz Lielbritāniju, pagājušajā naktī tunelī gājis bojā vēl viens patvēruma meklētājs.
Francijas un Lielbritānijas amatpersonas solījušas «ciešu sadarbību» krīzes novēršanā, bet kompānija Eurotunnel, kas pārvalda tuneli, ir sašutusi, ka tai jāuzņemas policejiskas funkcijas, un vēlas no abām valdībām saņemt finansiālu kompensāciju.
Britu vadošajos medijos vakar viena no galvenajām un regulāri atjaunotajām ziņām bija informācija par pasažieru un kravas vilcienu kavēšanos maršrutā starp Duvru un Kalē, kā arī sastrēgumiem, kas šā iemesla dēļ veidojas uz autoceļiem. Regulāri tika pieminēts termins «haoss», un citiem vārdiem arī grūti aprakstīt to, kas notiek tuneļa Francijas pusē – naktī uz otrdienu tunelī centušies ielauzties kopā ap 2000 cilvēku (protams, ne visi vienlaikus, toties daudzi – vairākas reizes pēc kārtas), bet naktī uz trešdienu – vismaz 1500, vēsta AFP, atsaucoties uz Francijas policiju. Viens no patvēruma meklētājiem gājis bojā, pakļūstot zem kravas automašīnas riteņiem. «Mēs bijām izmēģināt laimi un iekļūt vilcienā, un rīt, ja Allāhs būs lēmis, mums tas izdosies,» sarunā ar AP vakar sacījis kāds acīmredzami noguris afrikānis, kurš ar sabiedrisko autobusu atgriezies netālu no Kalē izveidotajā nelegāļu nometnē Jaunie džungļi.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons solījis, ka Lielbritānijas valdība sadarbībā ar saviem franču kolēģiem darīs visu iespējamo, lai novērstu krīzi, vēsta BBC. Vakar vakarā britu iekšlietu ministre Terēze Meja bija sasaukusi īpašās krīzes situāciju grupas Cobra sanāksmi, bet dienu iepriekš pēc sarunām ar Francijas kolēģi Bernāru Kazanēvu solījusi, ka Lielbritānija ieguldīs vēl 7 miljonus sterliņu mārciņu (9,8 miljonus eiro) drošības pasākumos, kuru mērķis ir novērst nelegāļu iekļūšanu tuneļa termināļos. AFP atgādina, ka to kopējā platība sasniedz 650 hektāru un ap termināļiem uzbūvēto žogu kopējais garums ir 28 kilometri – tāpēc arī neesot pārsteigums, ka nodrošināt kārtību ap šo teritoriju ir samērā sarežģīti. Jo vairāk tāpēc, ka T. Meja ir pārliecināta – patvēruma meklētāju aktivitātes pie tuneļu termināļiem koordinē noziedzīgi grupējumi.
BBC uzsver, ka Lielbritānijas iekšlietu ministre nav vēlējusies atbildēt uz jautājumu, kādēļ britu nodokļu maksātāju nauda būtu jātērē, lai rūpētos par drošību svešas, turklāt ne tās nabadzīgākās, valsts teritorijā un faktiski pildītu Francijas amatpersonu pienākumus.
T. Meja miglaini izteikusies, ka «arī Francija ieguldījusi lielus līdzekļus» termināļa drošības garantēšanā, bet D. Kamerons uzsvēris, ka pašlaik neesot īstais brīdis, lai abas valdības sāktu strīdēties, kurš vainīgs pie šādas situācijas.
Tikmēr Eurotunnel amatpersonas paziņojušas, ka vēlas no abu valstu valdībām piedzīt vismaz 9,7 miljonus eiro lielu kompensāciju par problēmām, ko sagādājuši nelegālie imigranti – kompānijai ne tikai nākas tērēt milzu līdzekļus drošības sistēmām un apsargiem, bet arī skaidroties un izmaksāt kompensācijas neapmierinātājiem klientiem. Eurotunnel pārstāvi Džonu Kīfu īpaši saniknojuši B. Kazanēva pārmetumi, ka kompānija cenšoties ekonomēt uz drošības rēķina un kopš 2002. gada esot ievērojami samazinājusi savu apsargu skaitu. «Te taču ir runa par fenomenu, kura atrisināšana nav mūsu spēkos. Mēs esam tikai neliela transporta kompānija, kas strādā vienā nelielā Eiropas nostūrī,» viņš sacījis sarunā ar AP. Lai gan nosaukt kompāniju, kuras tīrā peļņa 2013. gadā sasniedza 101 miljonu eiro, par «nelielu» ir liekulīgi, Dž. Kīfa nostāja izpelnījusies atbalstu no interneta komentētājiem abās Lamanša šauruma pusēs. Viņi norāda, ka Eurotunnel apsargiem, lai cik liels būtu viņu skaits, nav policijas pilnvaru, un viss, ko viņi var darīt – padzīt nelegāļus no teritorijas un gaidīt, kad viņi ieradīsies atkal.
