Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) apstiprina, ka Lielbritānija nolēmusi sūtīt savus karavīrus uz Baltijas valstīm.
"Apsveicu Lielbritānijas lēmumu pievienoties sabiedroto karavīriem Baltijas valstīs. Tā ir iespēja 2016.samitā lemt par ilgtermiņa klātbūtni", mikroblogošanas vietnē "twitter" šopēcpusdien ierakstījis aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš šodien turpina piedalīties NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.
Vēl šorīt LTV ministrs apgalvoja, ka viņam pašlaik neesot ziņu par Lielbritānijas karavīru nosūtīšanu uz Baltijas valstīm. Bergmanim gan šodien bija ieplānota tikšanās ar Lielbritānijas aizsardzības ministru.
Arī AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA apstiprināja, ka Lielbritānija nolēmusi sūtīt savus karavīrus uz Baltijas valstīm. Konkrētas lēmuma detaļas Galkins nevarēja komentēt, līdz ar to šobrīd nav zināms, vai, cik un uz kādu laiku karavīri tiks izvietoti Latvijā.
Laikraksts "Financial Times" šodien vēstīja, ka Lielbritānija pievienojusies ASV un Vācijas plāniem par NATO karaspēka izvietošanu Baltijas valstīs uz ilgtermiņa pamata, šādi nostiprinot alianses austrumu robežas.
Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Maikls Felons NATO dalībvalstu ministru tikšanās gaitā Briselē apstiprinās "Lielbritānijas uzticību Austrumeiropas demokrātisko valstu suverenitātes atbalstam", norāda laikraksts.
"Mēs jau izvietojam Karalisko gaisa spēku lidmašīnas Baltijas valstīs un nodrošinām būtisku Ukrainas bruņoto spēku sagatavošanu. Tagad mums Baltijas valstīs un Polijā karaspēks būs uz regulārāka pamata," laikraksts publicē fragmentus no ministra sagatavotās runas, ar kuru viņš ceturtdien uzstāsies Briselē.
"100 britu karavīri tiks nosūtīti uz Baltijas valstīm, lai regulāri veiktu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karavīru instruktāžu ar mērķi uzlabot viņu prasmes un mijiedarbību NATO ietvaros," norāda laikraksts.
