Norvēģijas Nobela komiteja atkal parūpējusies par pārsteigumu. Piektdien par Miera prēmijas ieguvējiem tika pasludināts nevis kāds no plaši apcerētajiem favorītiem, bet gan Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets, par kura eksistenci daudziem līdz pat pagājušajai nedēļai nebija ne jausmas.
Tomēr izvēli var nosaukt vien par pārsteidzošu, bet ne neloģisku – tieši Tunisija ir Arābu pavasara skartā valsts, kur manāmi kādi uzlabojumi.
AFP atgādina, ka 2013. gada vasarā Tunisija bija uz pilsoņu kara sliekšņa. Liela daļa iedzīvotāju bija neapmierināti ar islāmistu partijas Ennahda valdību, milzīgu spriedzi radīja divu opozīcijas līderu nogalināšana, un opozīcija, ko bija iedvesmojis kaimiņvalstī Ēģiptē notikušais militārais apvērsums, bija gatava varu sagrābt bruņotā ceļā. Šajā brīdī par sadarbību vienojās Tunisijas Ģenerālā arodbiedrība, Rūpniecības un amatniecības konfederācija, Tunisijas Cilvēktiesību līga un Tunisijas juristu biedrība. Šo organizāciju galvenais mērķis bija atjaunot sabiedrisko kārtību, taču, izmantojot to starpniecību, tika panākta vienošanās starp valdību un opozīciju.
Sarunā ar Reuters Nobela komitejas vadītāja Kāsi Kulmane Fīve norādījusi, ka Nacionālā dialoga kvartetam izdevies atrast alternatīvu un miermīlīgu politisko risinājumu, pateicoties kuram pašlaik izdevies gan apstiprināt jaunu konstitūciju, gan noorganizēt parlamenta un prezidenta vēlēšanas, kā arī izveidot stabilu valdību, kuras leģitimitāti atzīst pārliecinošs vairākums valsts iedzīvotāju. Tas krasi kontrastē ar notiekošo kaimiņvalstīs – Lībijā, kurā turpinās militārs konflikts starp dažādiem grupējumiem, un Ēģiptē, kur pēc neveiksmīgās eksperimentēšanas ar visas tautas ievēlētu prezidentu, kurš mēģināja ieviest šariata likumus, faktiski nācies atgriezties pie tādas pašas militārās diktatūras, kāda bija gāztā Hosnī Mubarāka valdīšanas gados.
Nobela komitejas lēmumu apsveikušas daudzas amatpersonas. ES augstā komisāre ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerīni paziņojusi, ka Tunisija lieliski nodemonstrējusi citām reģiona valstīm, kas nepieciešams krīzes pārvarēšanai – nacionālā vienotība un demokrātija. Savukārt ANO pārstāvis Ahmads Favzi izteicies: «Šis ir spīdošs piemērs. Manuprāt, Tunisija ir viena no tām arābu valstīm, kurai vislabāk veicies pēc Arābu pavasara un situācijas maiņas šajā pasaules daļā.» K. Kulmane Fīve piebildusi, ka, pēc viņas domām, prēmija piešķirta īstajā brīdī un viens no tās mērķiem ir iedvesmot Tunisijas iedzīvotājus neapstāties pie sasniegtā, turpināt attīstību uz ieliktajiem pamatiem. Jāpiebilst, ka nedz sociālā, nedz ekonomiskā situācija valstī kopš Arābu pavasara (prezidenta Zinelabidina Ben Ali režīms pēc vairāk nekā mēnesi ilgušiem protestiem tika gāzts 2011. gada janvārī, tā sauktās Jasmīnu revolūcijas laikā) nav būtiski uzlabojusies. Lai gan valstij izdevies izvairīties no pilsoņu kara un haosa, to joprojām apdraud islāma radikāļi, kuri šogad sarīkojuši divus skaļus terora aktus – martā galvaspilsētā Tunisā 21 tūrists tika nogalināts pie Bardo muzeja, bet jūnijā Souses kūrortā par teroristu upuriem kļuva 38 ārzemnieki. Tiek lēsts, ka aptuveni 3000 Tunisijas pilsoņu karo Islāma valsts un līdzīgu grupējumu rindās Sīrijā, Irākā un Lībijā – daudzi no viņiem draudējuši atgriezties, lai uzsāktu džihādu jeb svēto karu Tunisijā.
