Gaidāms, ka šodien Krievijas valdība izziņos to Turcijā ražoto preču sarakstu, kuras saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina dekrētu valstī vairs ievest nedrīkstēs. Tā ir tikai daļa no Krievijas atbildes uz pagājušonedēļ notikušo bumbvedēja Su24 notriekšanu – Maskava strauji pārtrauc sadarbību ar Turciju visdažādākajās nozarēs, arī Turcijai tik nozīmīgajā tūrisma jomā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans joprojām nevēlas atvainoties par lidmašīnas notriekšanu, taču šodien viņš Parīzes klimata konferences laikā cer tikties ar V. Putinu un mēģināt atrisināt domstarpības.
Attiecības starp Krieviju un Turciju kopš 24. novembra ir pasliktinājušās ļoti strauji, jo abas puses dažādi traktē incidentu, kurā gāja bojā viens no Krievijas kara lidmašīnas pilotiem. Turcija turpina apgalvot, ka Su24, kas Sīrijā bombardēja prezidenta Bašara Asada pretinieku pozīcijas, pārkāpusi Turcijas robežu, bet tās apkalpe nav reaģējusi uz «vismaz desmit» brīdinājumiem to atstāt. Savukārt Krievija paliek pie sava – lidmašīna Turcijas gaisa telpā nav ielidojusi, nekādus brīdinājumus apkalpe nav saņēmusi, un internetā apskatāmie Turcijas pierādījumi (brīdinājuma audioieraksti, kartes, kas pamatotas ar radaru sniegtajiem datiem), pēc V. Putina runasvīra Dmitrija Peskova vārdiem, esot tikai «multiplikācija».
NATO dalībvalsts Turcija, kas nepārprotami nodemonstrējusi gatavību aizsargāt savu gaisa telpu, labprāt uzskatītu šo incidentu par izsmeltu. Prezidents R. T. Erdogans uzstājies ar vairākām samiernieciskām runām, paziņojot, ka nožēlojot notikušo un cerot, ka viņam izdosies tikties ar V. Putinu un domstarpības atrisināt. «Mēs vēlamies, lai Krievija piekristu šo jautājumu atrisināt divpusējās sarunās. Nedosim citiem iemeslu priekam, nebojāsim visas mūsu attiecības. Krievija ir nozīmīga Turcijai tikpat daudz, cik Turcija ir nozīmīga Krievijai,» prezidenta sacīto citē Reuters. Šis paziņojums būtiski kontrastē ar Turcijas līdera iepriekšējiem izteikumiem, ka tieši Krievijai vajadzētu atvainoties par notikušo, jo tās lidmašīna pārkāpusi Turcijas robežas, kā arī brīdinājumu, ka Maskava, vēršoties pret Turcijas uzņēmējiem, «spēlējas ar uguni».
Taču Kremlis nolēmis nodemonstrēt principialitāti. D. Peskovs vakar paziņoja, ka R. T. Erdogana vēlmes V. Putinam ir zināmas, bet tas, vai abu prezidentu saruna notiks, joprojām neesot skaidrs. Sestdienas vakarā V. Putins parakstīja rīkojumu par ekonomiskajām sankcijām pret Turciju. Sankcijas skars turku preču importu, Turcijas uzņēmumu darbību Krievijā, tās liegs Krievijas uzņēmumiem pieņemt darbā Turcijas pilsoņus, turklāt no nākamā gada 1. janvāra pārtrauks darboties bezvīzu režīms starp abām valstīm, bet Krievijas tūrisma operatoriem jau tagad dots rīkojums pārtraukt organizēt tautiešu atpūtu Turcijas kūrortos. Interfax atgādina, ka jau iepriekš paziņots par tādu vērienīgu projektu kā gāzes vada Turkish Stream un Turcijā plānotās atomelektrostacijas būves apturēšanu, Krievijas aizsardzības ministrija pārtraukusi visu sadarbību ar turku kolēģiem, vairākas uzraudzības organizācijas steigšus sākušas meklēt iemeslus, lai aizliegtu dažādu Turcijā ražotu pārtikas preču importēšanu uz Krieviju, bet Federālais migrācijas dienests pēkšņi atklājis, ka vairākiem desmitiem Krievijā strādājošo uzņēmēju nav pareizi noformētas vīzas.
Krievijas mediji paziņojuši, ka savstarpējās sadarbības pārtraukšana Turcijai var nozīmēt aptuveni 40 miljardus dolāru lielus zaudējumus gadā, tajā pašā laikā izliekoties nemanām, ka zaudējumus cietīs arī Krievija. Visticamāk, jau tuvākajā laikā pilnībā tiks pārtraukts apelsīnu, citronu un mandarīnu, kā arī tomātu un vīnogu imports no Turcijas. Krievijas lauksaimniecības ministrs Aleksandrs Tkačovs vakar televīzijas kanāla Rossija 1 skatītājus gan mierinājis, ka tam nebūtu jānoved pie nopietna cenu pieauguma, bet importu no Turcijas iespējams kompensēt, paplašinot sadarbību ar tādām valstīm kā Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Maroka un Izraēla.
Pagaidām nav skaidrs, kādas atbildes sankcijas noteiks Turcija. Šīs valsts valdības pārstāvis Numans Kurtulmuss pirms piektdienas ministru kabineta sēdes pauda cerību, ka situāciju izdosies noregulēt, taču, zinot Krievijas prezidenta stūrgalvību, tagad tas jau ir maz ticams. Turcijas ārlietu ministrija aprobežojusies ar ieteikumu saviem pilsoņiem bez liekas nepieciešamības nedoties uz Krieviju, ziņo Reuters. Gan Krievijā, gan Turcijā valdībām lojālie mediji turpina uzkurināt kaislības, kuru dēļ abās valstīs notikušas vairākas diezgan agresīvas demonstrācijas, kas vedina uz domām – vairākums Krievijas pilsoņu būs spiesti pamest Turciju, bet turki izbrauks no Krievijas. Pati asimetriskākā atbilde, kādu Krievijai var dot Turcija, ir Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumu slēgšana Krievijas kuģiem. Saskaņā ar Montrē konvenciju tas gan iespējams vien oficiāla kara pieteikuma gadījumā, taču mūsdienās militāri konflikti starp valstīm regulāri uzliesmo bez formālas kara pieteikšanas.
