Pēdējā laika skaļākais bērna – Lailas Brices meitas – atņemšanas gadījums Anglijā ir novedis pie Latvijas un Apvienotās Karalistes ministru pārrunām par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem un Latvijas vēstnieka Andra Teikmaņa aicinājuma pieteikties audžuģimeņu veidošanai. Katru gadu Lielbritānijā no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti desmitiem bērnu, bet Latvijas vēstniecība par to netiek nekavējoties informēta. Bērni nonāk britu vai īru ģimenēs un netiek audzināti ģimenes valodai un kultūrai atbilstošā vidē.
Pēc tam, kad oktobrī Latvijas vēstniecība Lielbritānijā nāca klajā ar iniciatīvu apzināt tās latviešu ģimenes un atsevišķas personas, kuras vēlētos kļūt par nepilngadīgu Latvijas valstspiederīgo audžuģimenēm, vairākas personas ir izrādījušas interesi kļūt par audžuģimenēm, informē Latvijas Ārlietu ministrijā.
Situācija, kas Latvijā tiek uzskatīta par problēmu, nav radusies nesen. Pirms pāris gadiem saskaņā ar ziņu aģentūras LETA informāciju Latvijas Ārlietu ministrija norādīja, ka arī Īrijas sociālais dienests ne vienmēr sniedz informāciju Latvijas Tieslietu ministrijai par Latvijas valstspiederīgo bērniem, kuri tiek audzināti audžuģimenēs. Jau 2013. gadā tika lēsts, ka bez vecākiem palikušo bērnu esot vairāki simti un viņus audzina īru kultūras tradīcijās un angliskā vidē. Toreiz no Latvijas vēstniecības izskanēja diplomātiska cerība, ka abu valstu atbildīgo institūciju sadarbība aktivizēsies un informācija būs pieejama par visiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem Īrijā ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības uz bērniem.
Šogad septembrī arī Eiropas Latviešu apvienība (ELA) cēla trauksmi, norādot, ka Lielbritānijā un Īrijā kopā no latviešu ģimenēm ik nedēļu izņem vidēji vienu līdz divus bērnus. Tāpēc ELA lūdz Latvijas valdību iestāties par šo bērnu tiesībām uz ģimenes valodu un kultūru atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bērnu tiesībām. «Kamēr šie bērni ir Lielbritānijas vai Īrijas sociālo dienestu gādībā, viņiem pašlaik netiek piedāvātas latviešu audžuģimenes vai iespēja lietot savu valodu, – bieži vairāku gadu garumā,» teikts paziņojumā. Tāpēc ELA pieprasīja Latvijas valdībai gādāt par juridisko palīdzību, psihologu atbalstu un sociālās aprūpes palīdzību šajos gadījumos, kā arī palīdzēt izveidot latviešu audžuģimeņu tīklu šajās zemēs.
Aizvadītajā nedēļā tiekoties ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Eiropas lietu valsts ministru Deividu Lidingtonu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs informēja, ka Latvijas vēstniecība Lielbritānijā sadarbībā ar vairākām ES dalībvalstu vēstniecībām izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem vadlīnijām Lielbritānijas sociālajiem dienestiem sadarbībai ar ārvalstu iestādēm bērnu aizbildnības jautājumos. Līdz šim Lielbritānija neesot ievērojusi Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem un informējusi par visiem gadījumiem, kad Latvijas valstspiederīgo nepilngadīgajiem bērniem Lielbritānijā tiek iecelti aizbildņi vai aizgādņi.
Šogad vēl neuzzināsim, cik daudz Latvijas valstspiederīgo atzīti par atbilstīgiem audžuģimenes veidošanai. Latvijas Ārlietu ministrijā informē, ka ģimenes izvērtēšana, ko veic Lielbritānijas kompetentās iestādes sadarbībā ar Latvijas iestādēm (Tieslietu ministrija, bāriņtiesas, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs), var aizņemt vairākus mēnešus.
