Ņemot vērā Krievijas vēlmi iegūt citu valstu teritorijas, turpmākas agresijas atturēšanai mūsu valstīm nepieciešams turēties kopā, tā Ukrainas vēstniecībā notikušajā preses konferencē pauda viens no Ukrainas konfliktā cietušajiem karavīriem.
Karavīrs, kuram Latvijā veikta sarežģīta operācija, norādīja, ka pēc Maidana iestājies brīvprātīgajos, lai aizstāvētu savu valsti. Tajā laikā pastāvēja bažas, ka agresora spēki tiks līdz Ukrainas galvaspilsētai Kijevai, tādēļ bija nepieciešams rīkoties. Tomēr viņš saskāries ar situāciju, ka uz fronti tiek sūtīti gados ļoti jauni zēni, kuri savā dzīvē nekad vēl nebija turējuši rokās automātu. Apmācības ilgušas vien pāris nedēļas, un tad jau bijis nepieciešams doties tālāk - aizstāvēt savu valsti.
Viņš arī norādīja, ka kaujas laukā tika smagi ievainots un tas, ka palika dzīvs, ir zīme, ka dzīvē vēl ir vairākas lietas, kas jāsasniedz. Karavīrs arī emocionāli pateicās Latvijai un tās ārstiem, kuri spējuši sniegt nepieciešamo atbalstu un palīdzību.
Viņš arī pauda personisko viedokli, ka armijai bija jāiet tālāk, taču vienlaikus karavīrs saprotot arī nepieciešamību noturēt frontes līniju, lai apturētu agresoru. "Neviens nevēlas dzīvot PSRS laikos, mēs zinām, kāda situācija tur bija. Mums ir jādzīvo mierīgā, brīvā un demokrātiskā valstī. Visa pasaule ir sapratusi, ka tā ir Krievijas agresija, kurā bija iesaistītas arī Krievijas speciālās vienības, tostarp snaiperi, kuri mērķtiecīgi tēmēja karavīriem acīs," viņš sacīja.
"Mums visiem ir jāturas kopā, mums ir jāpalīdz viens otram. Draudzība ir ļoti svarīga. Kopā mēs esam stipri, bet, ja esam sašķelti, esam ievainojami," viņš sacīja.
Tikmēr kāds cits no Ukrainas karavīriem atminējās, kā Ukrainas kaujinieki saskārušies ar Krievijas tankiem un cietuši daudzi cilvēki. Arī viņš vairākkārt pateicās Latvijai un tās sabiedrībai par sniegto atbalstu.
Savukārt Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis klātesošajiem žurnālistiem apliecināja, ka Donbasā joprojām atrodas regulārās Krievijas karaspēka vienības un Krievijas armija turpina slepkavot Ukrainas armijas karavīrus, kā arī civiliedzīvotājus. Vēstnieks arī izteica pateicību Latvijai, tās sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām par līdz šim sniegto atbalstu.
Jau ziņots, ka Latvija jau iepriekš nodrošinājusi Ukrainas iedzīvotāju, tostarp karavīru, ārstēšanu. Tāpat Latvija Ukrainai sniedz finansiālu palīdzību.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
