Vācijas kanclere Angela Merkele, kura ieradusies Stambulā uz ANO rīkotu samitu, šo vizīti izmantojusi, lai tiktos ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un apspriestu domstarpības, kuru dēļ var izjukt ES un Turcijas vienošanās migrācijas krīzes mazināšanai. Domājams, ka Turcija līdz jūnija beigām nespēs izpildīt visus kritērijus, lai tiktu ieviests bezvīzu režīms ar Šengenas zonas valstīm, un amatpersonas Ankarā aizvien skaļāk draudējušas – ja ES neizrādīs pretimnākšanu, arī Turcija var atteikties no savu saistību pildīšanas.
Vienošanās, kas starp ES un Turciju tika panākta pagājušā gada nogalē, bet spēkā stājās martā, ir būtiski samazinājusi nelegālo migrantu plūsmas un ļāvusi faktiski slēgt tā dēvēto Balkānu migrācijas maršrutu - no Turcijas pāri Egejas jūrai uz Grieķiju, bet tad caur Maķedoniju un citām Balkānu valstīm Austrijas un Vācijas virzienā. Taču tagad šīs vienošanās izpilde ir apdraudēta, jo Turcija ļoti saasināti uztver to, ka tās pilsoņiem, sākot ar jūliju, visticamāk, tomēr netiks piešķirts bezvīzu režīms iebraukšanai Šengenas zonas valstīs. Laikraksts Bild, atsaucoties uz anonīmiem, bet uzticamiem avotiem Vācijas valdībā, vakar norādījis, ka Turcija joprojām nav izpildījusi visus kritērijus bezvīzu režīma noteikšanai (februārī tika ziņots, ka to kopā esot 72) un droši vien to arī nepaspēs paveikt, lai Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis līdz jūnija nogalei varētu pieņemt attiecīgu lēmumu. Tādēļ maz ticams, ka bezvīzu režīms varētu stāties spēkā ātrāk par 2017. gadu, turklāt arī tas notiks vien tādā gadījumā, ja Ankara piekāpsies jautājumā par grozījumiem savos pretterorisma likumos. Eiropas politiķi uzskata, ka šie likumi tiek traktēti pārāk plaši, ļaujot varasiestādēm terorismā apsūdzēt faktiski jebkuru politisko oponentu.
Tomēr Turcija kategoriski atteikusies veikt kādus grozījumus pretterorisma likumos, bet šīs valsts amatpersonas atkārtoti uzsvērušas, ka visi kritēriji, lai bezvīzu režīms varētu stāties spēkā jūnija nogalē, ir izpildīti. Vēl vairāk - Turcijas pārstāvji, sākot ar zemāka ranga ierēdņiem un beidzot ar pašu prezidentu R. T. Erdoganu, neslēpti brīdinājuši, ka bezvīzu režīma neieviešana nozīmēs, ka Turcija var neuzņemt atpakaļ tos nelegālos migrantus, kuri no tās teritorijas jau nokļuvuši Grieķijā, un pārtraukt intensīvu Egejas piekrastes apsardzi. Citiem vārdiem sakot - migrācijas slūžas var atkal tikt pavērtas vaļā. Ar ļoti asu izteikumu vakar valsts televīzijas kanālā TRT Haber nācis klajā prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Jigits Buluts. «Eiropas Savienība var turpināt piemērot dubultstandartus, tā var turpināt nepildīt Turcijas pilsoņiem dotos solījumus, taču tai jāzina, ka, saglabājot šādu attieksmi pret Turciju, mums jau pavisam drīz var nākties pieņemt radikālus lēmumus. [Turcija] var pārskatīt visas attiecības ar ES, ieskaitot vienošanos par muitas savienību un migrantu atpakaļuzņemšanu,» viņa sacīto citē Reuters.
Zīmīgi, ka šis paziņojums izskanējis tieši brīdī, kad vizītē Turcijā (jau piekto reizi pēdējo astoņu mēnešu laikā) ieradusies A. Merkele, norāda ziņu aģentūra Bloomberg. Tieši A. Merkele kopā ar toreizējo Turcijas premjeru Ahmetu Davutoglu, kurš pēc konflikta ar prezidentu ir demisionējis, izstrādāja Turcijas un ES vienošanās pamatus un arī pašlaik izmanto jebkuru gadījumu, lai censtos pārliecināt vienošanās kritiķus, ka alternatīvas tai nav - pretējā gadījumā Eiropai arī šovasar nāksies saskarties ar milzīgām bēgļu straumēm. Tajā pašā laikā A. Merkele, kuru dzimtenē un citur Eiropā regulāri kritizē par pārmērīgu izdabāšanu R. T. Erdoganam, nevar atļauties pilnībā pievērt acis uz notiekošo šajā valstī. «Dažu notikumu attīstība Turcijā mums rada lielas bažas,» pirms došanās uz Stambulu viņa sacījusi intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung. Kā konkrēts piemērs minēts pagājušās nedēļas nogalē pieņemtais Turcijas parlamenta lēmums liegt imunitāti ievērojamam skaitam parlamenta deputātu - lielākoties tiem, kuri pārstāv kurdu partijas. A. Merkele arī paudusi nožēlu par to, ka pagājušogad Turcijas varasiestādes atteikušās no mēģinājumiem salabt ar kurdiem.
Solot šos un citus jautājumus pārrunāt ar R. T. Erdoganu, Vācijas kanclere uzsvērusi to, ka vienošanās, kas spēkā stājās martā, ir izdevīga ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī Turcijai un, protams, visiem tiem, kuri bēg no kara un vēlas atrast drošu patvērumu.
Interesanti, ka viņa nav pieminējusi neseno varas maiņu Turcijā. Kā jau bija prognozēts, svētdien pievakarē valdošās Taisnīguma un attīstības partijas kongresā par tās līderi A. Davutoglu vietā ievēlēts ilggadējais transporta un komunikāciju ministrs, ciešs R. T. Erdogana sabiedrotais Binali Jildirims, kuru prezidents jau nominējis premjera amatam. 60 gadu vecais B. Jildirims jau paudis gatavību stiprināt tāpat ievērojamo R. T. Erdogana varu, sagatavojot konstitūciju, kurā pāreja uz prezidentālu republiku tiks noteikta oficiāli. Taču vēl interesantāk ir tas, ka jau savā pirmajā runā B. Jildirims paziņojis, ka no ES gatavojas pieprasīt skaidru un gaišu atbildi par to, vai tā ir gatava uzņemt Turciju savās rindās.
