Vācija, Francija un Itālija vienojušas, ka nebūs nekādu sarunu par nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju, kamēr Londona nebūs oficiāli informējusi Eiropas Savienību par saviem plāniem izstāties no savienības, pirmdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.
"Mēs vienojāmies, ka nebūs nedz neoficiālu, nedz oficiālu sarunu par Lielbritānijas izstāšanos, līdz nebūs iesniegts pieteikums par izstāšanos no Eiropas Savienības," pēc sarunām ar Itālijas premjerministru Mateo Renci un Francijas prezidentu Fransuā Olandu paziņoja Merkele.
Tas nozīmē, ka Lielbritānija varēs sākt sarunas par jaunajām attiecībām ar ES tikai pēc tam, kad būs iedarbinājusi Lisabonas līguma 50.pantu, lai izstātos no bloka.
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns iepriekš pirmdien paziņoja, ka Lielbritānijai vajadzētu iedarbināt šo pantu tikai tad, kad būs "skaidrs redzējums" par tās turpmākajām attiecībām ar bloku.
Pēc sarunām ar Olandu un Renci Merkele arī pavēstīja, ka Vācija, Francija un Itālija mēģinās dot "jaunu impulsu" Eiropas Savienībai.
"Mēs ierosināsim mūsu ES kolēģiem dot jaunu impulsu (..) tuvākajos mēnešos," sacīja Merkele, piebilstot, ka jauns stimuls nepieciešams tādās nozarēs kā aizsardzība, ekonomiskā izaugsme un konkurētspēja.
ES samita priekšvakarā Merkele aicināja uz vienotību un sadarbību. Viņa uzsvēra, ka nedrīkst būts nekāds nedrošības periods, un ES ir jāpretojas "centrifūgas spēkiem" citās valstīs, kur tie spiež uz ES pamešanu.
Olands izteicās vēl tiešāk, aicinot Lielbritāniju netērēt laiku un sākt procesu, lai izstātos no ES. Viņš uzsvēra, ka visu iesaistīto pušu interesēs ir virzīties uz priekšu ātri.
"Būt atbildīgam nozīmē netērēt laiku - netērēt laiku ar jautājumu par Lielbritānijas aiziešanu, arī netērēt laiku, liekot lietā jaunus stimulus, kas mums nepieciešami Eiropas Savienībai," paziņoja Olands.
"Jo nekas nav ļaunāks par nedrošību," viņš piebilda. "Nedrošība bieži rada iracionālu uzvedību. Nedrošība arī liek finanšu tirgiem uzvesties iracionāli," paziņoja Olands.
