Plaši plūdi, ugunsgrēki, kūstoši ledāji, zemestrīces, vulkānu izvirdumi - nenoliedzami, daļa šo katastrofu ir dabīgi mūsu planētas procesi. Taču šīs norises ietekmē arī klimata pārmaiņas, piemēram, globālā sasilšana, kurā vainojama arī pašu cilvēku rīcība.
Latvijā klimata izmaiņas pēdējā gadsimtā nav nesušas lielas kataklizmas. Arī pašreiz izstrādātie izmaiņu scenāriji mūsu reģionam ir mazāk postoši, nekā, piemēram, Eiropas dienvidiem.
"Lielākais drauds Latvijai ir ūdens līmeņa celšanās Baltijas jūrā. Jau tagad ik gadu zaudējam hektāriem piekrastes zemes, jo notiek dabiska krastu erozija - jūra noskalo krastus. Ja ūdens līmenis kāps, erozija kļūs intensīvāka. Ja līmenis paaugstināsies tik dramatiski, kā paredz pesimistiskākie scenāriji, plašas piekrastes daļas var nonākt zem ūdens. Tāpat iespējami biežāki karstuma viļņi, sausums un lietavas, tomēr kopumā siltāks klimats tautsaimniecībai var nākt par labu," skaidro meteorologs Toms Bricis.
Arī aktieris un vides aktīvists Leonardo di Kaprio, filmējoties Hjū Glāsa lomā filmā "Cilvēks, kurš izdzīvoja", bija spiests mainīt filmēšanas vietu par tūkstošiem kilometru tikai tādēļ, lai sameklētu glītas, sniegotas ainavas, jo Albertā (Kanāda) neizdevās sagaidīt pietiekami sniegotu ziemu.
National Geographic" apkopoja iespējamās dabas katastrofas, par kurām uztraucas vides pētnieki.
2050 - 2100: Var applūst lielas teritorijas Ziemeļeiropā un ASV Austrumkrastā
Aizvien spēcīgākas vētras, ļoti augsti viļņi, ūdens līmeņa celšanās - tā pasaules okeāni lēnām "atbild" klimata pārmaiņām un temperatūras pieaugumam. Jūras līmeni ceļ kūstošie arktiskie ledāji un ūdens masas izplešanās, tam silstot.
Kopenhāgenas universitātes Nila Bora institūta aprēķini liecina, ka jūras līmenis Skandināvijā, Anglijā, Nīderlandē un Vācijas ziemeļu daļā var pieaugt pat par pusotru metru. Pastāv samērā liela varbūtība (26-27%), ka pie Londonas ūdens līmenis varētu celties līdz pat 1,75 metriem, bet Nīderlandē - par 1,8 metriem. Tiesa, Grenlandes "atkušana" maina smaguma spēka iedarbību Zemes garozā šajā reģionā, un tā vēl gadsimtiem ilgi celsies uz augšu. Botnijas līcī zeme "ceļas" straujāk nekā ūdens līmenis, tādēļ Somijā jūras līmenis varētu samazināties par desmit centimetriem.
Jūras līmeņa palielināšanās par diviem metriem var radīt daudzu pilsētu pārpurvošanos ASV Austrumkrastā. Virdžīnijas Jūras zinātņu institūta pētnieki secinājuši, ka pie Ņujorkas līdz 2050.gadam tas var palielināties par 79 cm, un teju ceturtā daļa pilsētas, kurā mīt 800 000 cilvēku, var nokļūt plūdu apdraudētā zonā.
