Jau pavasarī Turcijā notiks referendums par grozījumiem konstitūcijā, kuru pieņemšanas gadījumā tiks būtiski palielinātas valsts prezidenta pilnvaras, – tas kļuvis skaidrs pēc nedēļas nogalē parlamentā notikušā balsojuma, kurā valdošā islāmiskā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) atrada sev sabiedrotos Nacionālistu kustības partijas (MHP) personā. Ja vairākums referenduma dalībnieku nobalsos par pārmaiņām, pašreizējais Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans var saglabāt varu līdz pat 2029. gadam.
R. T. Erdogans, kurš vairāk nekā desmit gadu vadīja Turcijas valdību, bet 2014. gadā kļuva par pirmo visas tautas ievēlēto prezidentu, jau pirms tam nebija slēpis nodomu pārveidot Turciju no parlamentāras republikas par prezidentālu. Viņš apgalvo, ka uzskatot par veiksmīgu tādu valstu kā ASV vai Francijas piemēru, savukārt kritiķi vērsuši uzmanību uz šī līdera autoritārajām tieksmēm un vēlmes maksimāli daudz varas koncentrēt savās rokās. BBC atgādina, ka sākotnēji prezidents savu nodomu bija plānojis realizēt tikai ar parlamenta starpniecību. Taču cerības, ka AKP iegūs konstitucionālo vairākumu, nepiepildījās nedz pēc 2015. gada jūnijā notikušajām vēlēšanām, nedz pēc ārkārtas vēlēšanām tā paša gada novembrī.
Tomēr pagājušā gada 15. jūlijā notikušais neveiksmīgais valsts apvērsuma mēģinājums pavēra prezidentam jaunas iespējas. Nacionālistu partija ne tikai kategoriski nosodīja puča mēģinājumu, bet arī atbalstīja faktiski visas R. T. Erdogana iniciatīvas, kuru realizēšanai viņam zaļo gaismu deva pēc puča noteiktais ārkārtas stāvoklis. Gan prezidents, gan viņa sabiedrotie uzsver, ka bijis nepieciešams izlēmīgi vērsties pret pučistiem un viņu atbalstītājiem, - visiem tiem, kuri apdraud mūsdienu Turcijas pastāvēšanu. Opozīcija, kuras vidū vairs nav MHP, gluži tāpat kā liberāļi Eiropā, uzsver, ka R. T. Erdogans, pievelkot skrūves, cenšas principā iznīdēt brīvdomāšanu, lai neviens vairs nespētu apdraudēt viņa varu. Grozījumi konstitūcijā, kuri, protams, sagatavoti viņa vadībā, leģitimizēs situāciju, uzskata opozīcija.
Grozījumi paredz 2019. gada novembrī vienlaikus sarīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas, pēc kurām izpildvaras vadītāja pilnvaras pāries prezidenta rokās, bet premjera amats tiks likvidēts. Izmaiņas paredz, ka tieši prezidentam būs tiesības iecelt ministrus un citas augstas amatpersonas, kā arī izdot rīkojumus, kuru izpildīšana valdībai būs obligāta. Turklāt viņš drīkstēs atlaist parlamentu un piedalīties valsts augstāko tieslietu sistēmas darbinieku izraudzīšanā. Atšķirībā no pašreizējās situācijas prezidents drīkstēs būt kādas politiskās partijas biedrs, turklāt grozījumu projektu var interpretēt arī tā, ka jebkuram 2019. gadā ievēlētam prezidentam ir tiesības šajā amatā nostrādāt divus piecu gadu termiņus.
Izšķirošais balsojums Turcijas parlamentā notika agrā sestdienas rītā, pēc visu nakti ilgušas sēdes. Pavisam parlaments grozījumus skatīja divu nedēļu garumā, kaislībām nereti sitot augstu vilni, - likumdevēji gan izmantoja neparlamentārus izteicienus, gan lika lietā dūres, gan mēģināja izjaukt sēdes, bet kurdiem simpatizējošās Tautas demokrātiskās partijas (HDP) deputāti (tie, kuri vēl nav arestēti par «atbalstu teroristiem») vispār ignorēja balsošanu. Tomēr AKP izdevās saņemt vajadzīgo trīs piektdaļu deputātu atbalstu, - par grozījumiem nobalsoja 339 no 550 likumdevējiem. Tuvāko nedēļu laikā tiks izlemts, kad rīkot referendumu, - tas notiks ne agrāk kā 26. martā.
Deutsche Welle atgādina, ka līdz 19. aprīlim Turcijā ir spēkā ārkārtas stāvoklis, kas tika noteikts pēc neveiksmīgā puča. Opozīcija uzsvērusi, ka varasiestādes pavisam vienkārši var aizliegt tās kampaņas pasākumus, un solījusies vairāk izmantot interneta sociālās vietnes un «iet no mājas uz māju», lai pārliecinātu Turcijas iedzīvotājus, ka grozījumi konstitūcijā tiek veikti nevis viņu, bet gan tikai prezidenta un viņa partijas interesēs. Tomēr politologi spriež, ka prezidentam un valdībai, kuri kopš pagājušās vasaras nepārtraukti propagandējuši «tautas saliedēšanos», nav pamata bažām par referenduma iznākumu, - vairākums turku atbalstīs grozījumus, jo balsojums pret nozīmētu nostāties pret R. T. Erdoganu, sarunā ar AP norādījis globālo risku konsultāciju uzņēmuma Stroz Friedberg eksperts Džonatans Frīdmens.
***
LĪDZŠINĒJIE REFERENDUMI TURCIJĀ
1961. gads
60,4%
referenduma dalībnieku atbalsta jaunu konstitūciju
1982. gads
91,37%
referenduma dalībnieku atbalsta jaunu konstitūciju
1987. gads
50,2%
referenduma dalībnieku nobalso, ka atceļami aizliegumi nodarboties ar politisko darbību
1988. gads
65%
referenduma dalībnieku noraida ideju vietējās vēlēšanas sarīkot gadu pirms noteiktā termiņa
2007. gads
68,95%
referenduma dalībnieku atbalsta atsevišķus grozījumus konstitūcijā
2010. gads
57,9%
referenduma dalībnieku atbalsta atsevišķus grozījumus konstitūcijā
Avots: Deutsche Welle
