Vašingtona un Berlīne ir vienotas savā atbalstā Ukrainai, trešdien paziņojušas abu valstu amatpersonas.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka trešdien devās pirmajā diplomātiskajā vizītē uz Vašingtonu, un viņas vizītes darba kārtībā nozīmīga vieta atvēlēta Krievijas un Ukrainas konfliktam.
Ministre brīdināja, ka gadījumā, ja Krievija uzbruktu Ukrainai, tam būtu smagas sekas.
Gan Vācija, gan ASV uzskata Krievijas rīcību par apdraudējumu mieram un stabilitāte Eiropā, paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Viņš atkārtoti norādīja, ka militāras eskalācijas gadījumā Krievijai tiks piemērotas smagas ekonomiskās sankcijas, un piebilda, ka tā uzskata ne tikai Berlīne un Vašingtona, bet daudzas valstis, sabiedrotie un partneri.
Vašingtona un tās sabiedrotie bažījas par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā, jo Krievija ir savilkusi aptuveni 100 000 karavīru pie Ukrainas robežām.
Maskava izvirzījusi Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Lai apspriestu situāciju, nākamnedēļ plānota NATO un Krievijas Padomes sēde, bet svētdien sāksies divu dienu ASV un Krievijas amatpersonu sarunas.
Taču ASV un Vācija nav vienotas jautājumā par ieroču piegādi Ukrainai.
Bērboka uzsvēra, ka Vācijas valdība neapsvērs ieroču eksportu, un norādīja, ka Berlīne, piemēram, ir atbalstījusi Kijevu, būvējot militāro hospitāli.
Viņa uzsvēra, ka nekādi lēmumi par drošību Eiropā nevar tikt pieņemti bez Eiropas.
Blinkens paziņoja, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu ar aizsardzības ieročiem un Krievijas uzbrukuma gadījumā Vašingtona piegādās Ukrainai vairāk šādu ieroču nekā sākotnēji paredzēts.
Viņš arī norādīja, ka gāzesvada "Nord Stream 2" nākotne izskatās drūma, ja Krievija iebruks Ukrainā.
Gāzesvads "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras gultni savieno Krieviju un Vāciju, ir pabeigts, bet vēl nav sācis darboties.
ASV, NATO un Eiropas valstis pēdējās nedēļās ir vairākkārt brīdinājušas Krieviju neuzbrukt Ukrainai. Tomēr Bērboka norādīja, ka situācija ir sasniegusi izšķirošu fāzi, kurā notiek sarunas dažādos līmeņos.
Bērbokai vizītē ASV tikās arī ar ASV Pārstāvju palātas spīkeri Nensiju Pelosi. Viņu tikšanās notiek laikā, kad aprit gads kopš nekārtībām ASV Kapitolijā.
"Es dodos uz Vašingtonu ne tikai kā ārlietu ministre, bet arī pārliecināta demokrāte un parlamentāriete," pirms došanās uz ASV paziņoja Bērboka.
Pēc sarunām ar Pelosi, ministre sacīja, ka viena no mācībām, kas gūta pēc pērnajā janvārī notikušajām nekārtībām Kapitolijā, ir apziņa, ka demokrātija nekrīt no gaisa.
Demokrātijai nepieciešami spēcīgi demokrāti, pastāvīga cilvēktiesību un likuma varas aizsardzība un ticība un atbalsts valsts institūcijām, norādīja Bērboka.
