Igaunija vērtē, vai tai ir iespējas prasīt daļu no divu miljardu ASV dolāru (1,9 miljardi eiro) soda, kuru piekritusi maksāt Dānijas banka "Danske Bank", atzīstot vainu saistībā ar apsūdzībām plaša mēroga naudas atmazgāšanā, izmantojot filiāli Igaunijā.
Igaunijas ģenerālprokuratūras padomnieks Indreks Tibars sacīja, ka Igaunijas varasiestādes ir sadarbojušās ar ASV pusi izmeklēšanas gaitā.
Viņš informēja, ka tiks pieņems atsevišķs lēmums, vai Igaunijai vai kādai citai valstij pienākas sodanaudas daļa.
"Mēs pašlaik strādājam, lai noskaidrotu, vai un kādā apmērā Igaunijai pienākas daļa no noteiktajiem sodiem," Tibars paskaidroja.
ASV noteiktie sodi neietekmē kriminālizmeklēšanas turpināšanu Igaunijā, kas pašlaik ir tikai pirmstiessas posmā, piebilda prokuratūras pārstāvis.
"Sešu cilvēku advokāti pašlaik iepazīstas ar kriminālprocesā apkopotajiem materiāliem, un viņiem ir laiks līdz februāra vidum," Tibars sacīja.
Bijušais Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme no Konservatīvās tautas partijas paziņoja, ka valsts, mēģinot ietaupīt, nav algojusi advokātu, kā to izdarīja Dānija, tādēļ Dānija saņemšot daļu no sodanaudas, bet Igaunija nē.
Dānijas banka maldinājusi ASV bankas par tās Igaunijas filiāles nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas kontroles pasākumiem, lai veicinātu piekļuvi ASV finanšu sistēmai augsta riska klientiem ārpus Igaunijas, tai skaitā Krievijas, norādīja ASV Tieslietu ministrija.
Banka šonedēļ piekrita ASV maksāt divu miljardu dolāru naudassodu un vēl 413 miljonus dolāru pēc vienošanās ar ASV Vērtspapīru un biržas komisiju.
Pērn banka atzina, ka no 2007.līdz 2015.gadam caur bankas kontiem izplūduši apmēram 200 miljardi eiro, kuru izcelsme ir uzskatāma par aizdomīgu. Liela daļa bija "netīrā" nauda no Krievijas.
Skandāls atklātībā nāca 2018.gadā.
