Gaidāmajā Eiropadomē, kas Briselē norisināsies 1.februārī, Latvija uzsvērs vienošanās panākšanu par finansiālu atbalstu Ukrainai gada sākumā, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.
Eiropadomē turpināsies pērn aizsāktās līderu diskusijas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta vidusposma pārskatīšanu, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainai, risinātu migrācijas un ārējos izaicinājumus, nodrošinātu finansējumu stratēģiskajām tehnoloģijām un segtu ES atveseļošanas fonda "NextGenerationEU" procentu maksājumus.
ĀM norāda, ka papildus varētu notikt līderu diskusijas arī par ES militāro atbalstu Ukrainai un divpusēji, tai skaitā par ES aizsardzības industrijas stiprināšanu. Saistībā ar Tuvajiem Austrumiem ir iespējamas diskusijas par aktuālo situāciju Izraēlā un palestīniešu teritorijās, kā arī Sarkanajā jūrā.
Latvija iecerējusi paust nostāju, ka ES un tās dalībvalstīm jānodrošina Ukrainai tās vajadzībās balstītu un paredzamu militāro atbalstu, tai skaitā izmantojot Eiropas Miera mehānismu. Latvijas nostāja paredz paust atbalstu cīņas turpināšanai pret "Hamās" un Izraēlas apdraudējuma novēršanai, tomēr tam jānotiek atbilstoši starptautiskajām tiesībā, tostarp humānajām tiesībām. Tāpat Latvija iestājas par aktīvu ES lomu gan atbalstot pēc iespējas drīzu deeskalāciju, gan meklējot noturīgu ilgtermiņa risinājumu.
LETA jau rakstīja, ka ES vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.
Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien Eiropadomē solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.
"Eiropa šādi saka Orbānam: "Nu vienreiz pietiek, ir pienācis laiks saņemties. Jums var būt ir pistole, bet mums ir bazuka," norādīja politisko risku izpētes kompānijas "Eurasia Group" pārstāvis Mudžtaba Rahmans.
Dokumentā teikts, ka "gadījumā, ja 1.februāra [samitā] vienošanās netiks panākta, citu valstu un valdību vadītāji publiski paziņos, ka, ņemot vērā Ungārijas premjerministra nekonstruktīvu rīcību, (..) viņi nevar iedomāties, ka" Budapeštai tiktu piešķirti ES līdzekļi. Bez ES finansējuma "finanšu tirgi un Eiropas un starptautiskie uzņēmumi varētu būt mazāk ieinteresēti ieguldīt Ungārijā", teikts dokumentā.
Ungārijas ES lietu ministrs Jānošs Boka "Financial Times" sacījis, ka Budapešta neesot informēta par finanšu draudiem, bet viņa valsts "nepakļaujas spiedienam".
"Ungārija neredz saikni starp atbalstu Ukrainai un piekļuvi ES fondiem un noraida šādu nostāju no citām pusēm. Ungārija piedalās un turpinās konstruktīvi piedalīties sarunās," paziņoja ministrs.
Taču Boka atklāja, ka Budapešta nosūtījusi jaunu priekšlikumu Briselei, norādot, ka tagad tā ir gatava izmantot ES budžetu palīdzībai Ukrainas, ja Budapeštai tiks dota iespēja vēlāk mainīt savu viedokli.
