Itālijas mājokļu izpārdošana par vienu eiro pēdējos gados ir izraisījusi lielu interesi, un desmitiem cilvēku ir izvēlējušies iegūt pamestus īpašumus dažādās Itālijas pilsētās, taču, lai gan vairākā pilsētām ir izdevies pārdot vairākus pamestus mājokļus ārzemniekiem, citām pilsētām neveicas tik labi, raksta CNN.
Šādu pilsētu vidū ir Patrika, attāls viduslaiku ciemats, kurā ir gandrīz 3000 iedzīvotāju, un vairāk nekā 40 īpašumu, kas 1900. gadu sākumā tika pamesti.
Patrika atrodas klinšainā plato, no kuras paveras skats uz Sacco ieleju Itālijas centrālajā daļā, un tā ir idilliska vieta, taču agrāk vietējiem iedzīvotājiem dzīve šeit nebija viegla. Daudzi aizbrauca meklēt gaišāku nākotni citur, atstājot savas mājas tukšas uz gadu desmitiem.
Mēģinot iedvest jaunu dzīvību mirstošajam ciematam, pilsētas mērs Lucio Fiordaliso ir mēģinājis ņemt piemēru no citiem Itālijas ciematiem, kuri ir izlikuši savas tukšās mājas pārdošanā par vienu eiro. Līdz šim viņam ir maz panākumu.
"Vispirms mēs sazvanījāmies ar sākotnējiem īpašniekiem, lai aicinātu viņus nodot savus pussabrukušos ģimenes īpašumus, taču mums izdevās pārdot tikai divas mājas par vienu eiro," CNN stāsta Fiordaliso.
Lai gan vietējām pašvaldībām pilsētās, kuras zemestrīču un citu dabas katastrofu dēļ ir palikušas nepietiekami apdzīvotas, ir jurisdikcija bez īpašnieku atļaujas pārdot pamestas mājas, tas neattiecas uz Patriku un citām līdzīgām pilsētām.
"Mums vispirms ir nepieciešama īpašnieku vai viņu mantinieku atļauja, lai atbrīvotos no vecajām mājām," saka Fiordaliso.
“Tikai tad mēs varam šos īpašumus ar viņu piekrišanu nodot pārdošanai, kas šo procesu padara ļoti sarežģītu. Gandrīz neiespējamu."
Fiordaliso skaidro, ka pilsēta saņēma “pozitīvu atbildi” no 10 īpašniekiem pēc tam, kad viņš bija izsūtījis “publisku aicinājumu iesaistīties mūsu viena eiro māju projektā”, taču viņi pēdējā brīdī atteicās. Pārējie vispār neatbildēja.
Fiordaliso uzskata, ka tie, kas mainīja savas domas, iespējams, to izdarījuši problēmu dēļ ar citiem radiniekiem, kuriem pieder īpašuma daļas.
Pamestās ēkas Itālijas pilsētās dažreiz tiek sadalītas starp vairākiem mantiniekiem, kuriem pieder tikai daļa, piemēram, vannas istaba, balkons, virtuve, un, saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem, nekas nevar tikt pārdots bez visu mantinieku rakstiskas piekrišanas.
Agrāk bija ierasts, ka bērni mantoja savas ģimenes mājas daļas, tostarp zemes gabalus, akas un augļu dārzus.
“Potenciālo viena eiro mājokļu atsavināšana nonāca strupceļā, jo vairums radinieku, kuriem pieder viens īpašums, nevarēja vienoties par pārdošanu, daži gandrīz nerunāja vai nepazina viens otru, citi dzīvoja tālās pilsētās un pat ārzemēs,” stāsta pilsētas mērs.
Dažos gadījumos mājas agrāk nekad netika oficiāli sadalītas starp mantiniekiem, tāpēc īpašumtiesību līnija bija pārtrūkusi bez skaidras norādes par to, kuram vajadzētu būt pašreizējam īpašniekam.
Vienīgās divas pamestās mājas, kuras Patrikai izdevās pārdot viena eiro akcijas ietvaros, pilnībā piederēja diviem vietējiem iedzīvotājiem, tāpēc nebija nepieciešama saziņa ar ceturtās pakāpes māsīcām vai mazmazdēliem, un viņi varēja pārdot īpašumus bez jebkādiem sarežģījumiem.
Vēl viens iemesls, kāpēc viena eiro shēma Patrikā tā arī īsti nesākās, varētu būt tās pamesto māju stāvoklis - dažas mājas ir vienkārši pārāk atstātas novārtā, lai tās pārdotu, pat ja īpašnieki būtu gatavi tam piekrist.
Patrikas vietējais iedzīvotājs Džanni Valleko un viņa divi brāļi nolēma nodot savu vecāku pamesto māju tirgū, lai redzētu, kas notiks, taču drīz vien atklāja, ka māju neviens negrib.
"Mēs domājām - kāpēc gan nepamēģināt? Pat ja tas būtu tikai par vienu eiro, mēs atbrīvotos no nederīgu akmeņu kaudzes. Mēs vēlējāmies uzzināt, vai kāds varētu būt ieinteresēts to iegādāties,” stāsta Valleko.
“Mēs apzināmies, ka pēc pusgadsimta mūsu vecāku māja ir pārvērtusies par drupām. Jumts un lielākā daļa sienu ir sabrukušas, atstājot telpu, kas klāta ar zāli un krūmiem. Palicis tikai zemes pleķītis, neglīts dārzs pašā vēsturiskā centra sirdī.”
Pēc Valleko teiktā, kaimiņš bija izmantojis to, kas bija palicis no mājas, lai izmestu vecās lietas.
"Tad mēs sapratām, ka neviens to nekad nepirks," viņš saka. "Tas ir slikts ieguldījums, kas prasa daudz naudas, lai atjaunotu māju. Labāk ir vērts iegādāties nelielu lauku kotedžu apkārtnē.”
Par laimi, ne visas Patrikas pamestās mājas, kuras potenciāli varētu pārdot par vienu eiro, ir tik šausmīgā stāvoklī, un dažas ir izraisījušas potenciālo pircēju interesi.
“Daži ārzemnieki ieradās apskatīt pamestos viena eiro mājokļus. Interese bija liela, bet diemžēl mums nebija, ko viņiem piedāvāt,” stāsta mērs, piebilstot, ka interesenti bijuši no ASV un Eiropas.
Tikmēr Fiordaliso ir izstrādājis jaunus veidus, kā palielināt pilsētas pievilcību, cerot piesaistīt jaunus iedzīvotājus.
Rātsnams nesen finansēja dažu seno muižu ārējo fasāžu pārveidi, mudinot vairākus vietējos iedzīvotājus pilnībā pārveidot savas vecās ģimenes mājas un nodot tās lietošanai pēc gadu desmitiem ilgas nolaidības.
Vietējā iedzīvotāja Alesandra Pagliarosi spēra soli tālāk, pārvēršot viņas vīra mantoto 1950. gadu savrupmāju par elegantu pansiju ar nosaukumu “Patrīcija”.
“Pārtaisījām jumtu, kura praktiski vairs nebija, un interjeru. Mēra rīcība beidzot deva mums labu attaisnojumu, lai pilnībā atjaunotu īpašumu,” teica Pagliarosi, kura guva labumu no jaunajiem nodokļu atvieglojumiem, ko rātsnams ieviesa, lai atdzīvinātu vietējo ekonomiku.
Tie, kas nolemj uzsākt komerciālu darbību, piemēram, atvērt pansiju vai amatnieku veikalu senajā rajonā, ir atbrīvoti no nodokļu maksāšanas par atkritumu izvešanu, reklāmu un publiskās telpas izmantošanu 10 gadus, un viņiem tiek piešķirtas nodokļu atlaides pārstrukturēšanas izmaksām.
"Nelielam viesu namam tas kopā būtu aptuveni 1200 eiro gadā nodokļu ietaupījumos, kas ir ievērojama naudas summa," saka Pagliarosi.
Nodokļu atvieglojumi tiks piemēroti arī tiem ārzemniekiem, kuri plāno pārcelties uz Patriku un uzsākt mazu uzņēmumu.
Līdz šim ir atvērtas divas jaunas viesnīcas un viens restorāns.
Vietējais nekustamo īpašumu tirgotājs Ilario Grosi, kurš vada Immobil Lepini īpašumu aģentūru, kas atrodas tuvējā pilsētā Ceccano, stāsta, ka vairāki amerikāņu emigrantu ģimeņu pēcteči nesen apmeklēja Patriku, lai apskatītu īpašumus, taču pievilcīgākas izrādījās pilsētas dzīvošanai gatavās mājas ar divām guļamistabām, kuru cena sākas no 20 000 eiro.
"Interese ir, bet tad, kad viņi patiešām redz veco māju slikto stāvokli, viņi labprātāk izvēlas pabeigtus dzīvokļus, kas jau ir pārveidoti vai kuriem nepieciešami tikai nelieli uzlabojumi," saka Grosi.
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Fiordaliso nav atteicies no dažu pilsētas sen novārtā atstāto māju pārdošanas, pat ja tas nozīmē, ka ir jāvienojas starp karojošiem radiniekiem.
