Tūkstošiem demonstrantu vakar Grieķijas galvaspilsētā Atēnās protestēja pret valdības izstrādātajiem taupības pasākumiem, kurus sāka skatīt parlaments. Cenšoties nepieļaut deputātu nokļūšanu uz sēdi, protestētāji iesaistījās sadursmēs ar policistiem, bet visu Grieķiju paralizēja šogad jau trešais ģenerālstreiks.
«Labāk defolts nekā šāda taupība», «Pietiek, atkāpieties», «Zagļi, nodevēji, kur palikusi nauda?» – ar šādiem un līdzīgiem lozungiem Atēnu un citu Grieķijas pilsētu ielās izgājuši demonstranti. Pēc Spānijas parauga izveidotās kustības Sašutušie mērķis bija bloķēt parlamenta ēku, lai deputāti nevarētu uzsākt debates par valdības piedāvāto taupības plānu. AP ziņo, ka jau otrdienas vakarā policija sākusi veidot nožogojumus, lai nodrošinātu deputātiem ceļu uz parlamentu, pavisam kārtības nodrošināšanā Atēnu centrā vakarrīt bija iesaistīti ap 5000 policistu. Brīdī, kad viņi nodrošināja deputātu došanos uz parlamentu, likumsargu virzienā lidojušas plastmasas pudeles un akmeņi, bet policisti atbildējuši ar asaru gāzes lietošanu. Sašutušo līderi uzsvēruši, ka iestājas par nevardarbīgu pretošanos.
Vakar 24 stundu ģenerālstreiku bija izsludinājušas Grieķijas lielākās arodbiedrības. Valstī bija paralizēts sabiedriskais transports, nestrādāja veikali un bankas, bija slēgtas skolas, bet slimnīcās tika sniegta tikai neatliekamā palīdzība, vēsta AFP. Pēdējā brīdī no streika atteicās aviodispečeri, kuri atzina, ka streiks kaitēs tūrisma industrijai, tāpat streiku atcēluši žurnālisti.
«Ko lai mēs citu darām? Mums jācīnās gan savu bērnu, gan savā labā. Mans darba stāžs ir 25 gadi, bet es pelnu tikai 1100 eiro mēnesī. Tagad alga būs 900 eiro, kā ar to var izdzīvot?» sarunā ar AFP sacījusi medmāsa Dimitra Nteli. Viņas 26 gadus vecā meita Kristīna, kura arī ieradusies uz demonstrāciju, piebildusi, ka dzimtenē neredz nekādas perspektīvas, tāpēc rudenī dosies studēt uz Lielbritāniju.
Grieķijas premjers George Papandreu uzsvēris, ka taupības pasākumi ir vienīgā izeja, lai saņemtu kārtējo aizdevuma daļu no ES un SVF. Paaugstinot nodokļus un samazinot izdevumus, valdība cer šogad ietaupīt 6,5 miljardus eiro, bet nākamo piecu gadu laikā – vēl
28 miljardus eiro. Vidējā termiņa plāns paredz ieviest jaunus greznības nodokļus, palielināt nekustamā īpašuma nodokli, nodokļus automašīnām, peldbaseiniem un saldinātajiem dzērieniem, vienlaikus pastiprinot cīņu pret nodokļu nemaksāšanu. Taču vēl lielāku neapmierinātību izraisījis valdības plāns par piektdaļu samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu (pašlaik tajā nodarbināti 750 000 cilvēku) un iegūt 50 miljardus eiro, privatizējot valsts uzņēmumus – arodbiedrības bažījas, ka arī tajos sāksies atlaišanu vilnis. Turklāt pastāv bažas, ka pat šie soļi var izrādīties nepietiekami – aģentūra Standard & Poors nedēļas sākumā ievērojami pazemināja valsts kredītreitingu, un nu tas ir zemākais starp visām (kopskaitā 131) valstīm, kurām tiek noteikts šāds reitings.
AFP norāda, ka pirmo reizi pēdējos gados opozīcijā esošo konservatīvo partiju atbalsta vairāk iedzīvotāju nekā valdošos sociālistus. Pirms debatēm parlamentā sociālistu, kuriem ir sešu balsu pārsvars, rindas pametis viens deputāts. «Jābūt nežēlīgam kā tīģerim, lai balsotu par šiem priekšlikumiem, bet es tāds neesmu,» sacījis bijušais sporta ministrs George Lianiss. Vēl viens viņa kolēģis paziņojis par nodomu balsot pret taupības pasākumiem, bet vēl 14 deputāti svārstās.
