Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies par palīdzību citām valstīm cīņā pret globālo sasilšanu. Eiropa cīņā pret klimata izmaiņām jaunattīstības valstīs vēlas ik gadu līdz 2020. gadam ieguldīt simts miljardus eiro, no kuriem līdz 50 miljardiem eiro gadā maksās ES.
Līdz pēdējam brīdim ES galotņu tikšanās laikā Briselē politiķiem bija grūtības vienoties, kādā veidā starp ES valstīm tiks sadalītas ieplānotās ikgadējās izmaksas, kas ir līdz 50 miljardiem eiro. Deviņu nabadzīgāko valstu koalīcija bija brīdinājusi, ka vienošanos bloķēs, ja bagātās valstis neapņemsies maksāt vairāk. Latvija, Lietuva, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Rumānija un Bulgārija iebilst pret ideju saistīt valstu pienesumus ar to radīto piesārņojuma līmeni, kas nozīmētu, ka tām piestādītais rēķins būs liels, vēsta AFP.
Risinājums ir tāds, ka vairs nav debašu par atsevišķu valstu maksājumiem. Detaļas par to, kā valstis sadalīs miljonu budžeta smagumu, izstrādās darba grupa vēlāk.
"Mēs tagad varam skatīties citiem acīs. Savu darbu esam padarījuši," sacīja Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barrozu. "Nākamnedēļ mēs tiksimies ar ASV prezidentu un teiksim: veidosim Kopenhāgenas konferenci veiksmīgu!" Tomēr kritiķi norāda, ka darbs ir palicis pusdarīts. ES līderi ir vienojušies par naudas summu, kas jaunattīstības valstīm ik gadu ir nepieciešama, lai cīnītos pret klimata izmaiņām. Tomēr šīs naudas Eiropai pagaidām nav, un katra valsts pagaidām var maksāt tik, cik uzskata par atbilstošu. Līdz ar to tas, vai neizgāzīsies decembrī gaidāmā ANO rīkotā Kopenhāgenas klimata konference, ir atkarīgs no lielvaru – ASV un Ķīnas – piedāvājuma, vēsta BBC. Tomēr vienlaikus ES ir ambīcijas kļūt var virzošo spēku cīņā pret globālo sasilšanu.
Daudzas ES valstis ir paudušas cerību, ka vienošanās par naudas summu iedrošinās citus, tajā skaitā ASV, sekot šiem soļiem. Tomēr Vācija bija cerējusi, ka ES gaidīs, līdz par ieguldāmajiem naudas līdzekļiem paziņos citas lielvalstis.
Kopenhāgenas konferences laikā ir paredzēts vienoties par klimata izmaiņu mazināšanu pēc 2012. gada. Šā pasākuma veiksme ir atkarīga no valstu vienošanās par finansējumu, vēsta Reuters. Jaunattīstības valstis ir piedraudējušas neparakstīt vienošanos par cīņu pret klimata izmaiņām, ja bagātās valstis tām nepiešķirs gana daudz naudas.
