Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pastiprinājis spiedienu uz Franciju, lai tā pārtrauktu 1,2 miljardu eiro vērto karakuģu darījumu ar Krieviju, nosaucot to par "neiedomājamu" pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas.
Kopš "Malaysia Airlines" lidmašīnas notriekšanas Ukrainas austrumos pastiprinājušies aicinājumi Eiropai Savienībai (ES) ieviest aizliegumu pārdot bruņojumu Krievijai.
Šis aizliegums liegtu Francijai veikt pretrunīgi vērtēto divu visjaunākās paaudzes "Mistral" klases desantkuģu pārdošanu Maskavai. Pirmo kuģi plānots nodot Krievijai oktobrī, un Parīze jau saņēmusi lielāko daļu no darījuma summas.
Uz jautājumu par Parīzes atteikšanos darījumu pārtraukt Kamerons atbildēja: "Godīgi sakot, šajā valstī būtu neiedomājams veikt tādu darījumu, kādu ieplānojusi Francija."
"Mums un mūsu sabiedrotajiem jāpastiprina spiediens, lai parādītu, ka nevar tirgoties, kā ierasts, ar valsti, kura šādi rīkojas," piebilda Kemerons.
Kopš Krievija anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV un citas valstis ir iebildušas pret Francijas darījumu, taču Krievija brīdinājusi, ka darījuma atcelšanas gadījumā Francijai būs jāmaksā liela sodanauda.
Tomēr, ja izrādīsies, ka Malaizijas lidmašīnas notriekšanā vainojams Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa atbalstītās krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bandas Austrumukrainā, ASV un Eiropa, visticamāk, uzstās, lai Francija atceļ darījumu.
Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien norādīja, ka, ņemot vērā situāciju Ukrainā, Vācija ir apturējusi 120 miljonus eiro vērtā kauju simulāciju mācību centra celtniecību Krievijas dienvidrietumos.
Tomēr Francijas prezidents Franusā Olands savu nostāju nav mainījis, un darījums nav atcelts.
"Pagaidām pieņemtās sankcijas neliedz [pirmā karakuģa] piegādi," paziņojis Olands.
Tomēr vienlaikus Olands izteicies, ka Francija varētu mainīt savu nostāju atkarībā no Krievijas turpmākās rīcības Ukrainā.
"Vai tas nozīmē, ka otra kuģa pārdošana notiks? Tas ir atkarīgs no Krievijas attieksmes," sacīja Olands.
Pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas Eiropas Savienības (ES) līderi ir draudējuši pastiprināt pret Krieviju vērstās sankcijas, taču joprojām pastāv šaubas, ka tas varētu nenotiks, pateicoties daudz rietumvalstu ekonomiskajām interesēm.
"Problēma ir tajā, ka puse no naudas jau ir samaksāta," skaidro Parīzes Starptautisko un stratēģisko attiecību institūta (IRIS) Ideju laboratorijas eksperts Ukrainas jautājumos Filipe Migo.
"Ja Francija atteiktos [no darījuma], tai būtu jāatmaksā Krievijai nauda un tas radītu simtiem miljonu lielus zaudējumus," norāda Migo. "Ir gandrīz neiespējami apturēt šo darījumu, jo pie tā strādā arī Krievija."
