Pārtraukts vilcienu iepirkums un neprecīzi interpretēta atbilde par Katalonijas neatkarību no Spānijas nav pietiekams iemesls, lai 54 Spānijas Eiropas Parlamenta deputāti un valsts vadība sakūdītu Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisijas prezidentu pret Valdi Dombrovski, kuram pagaidām prognozē ietekmīgu Eiropas komisāra portfeli vai pat Eiropas Savienības Padomes prezidenta amatu.
Par to ir pārliecināts vairākums Neatkarīgās aptaujāto Eiropas Parlamenta (EP) veterānu. Zināmu ietekmi šie bijušajam premjerministram pierakstītie grēciņi varētu radīt uz viņa kandidēšanu Padomes prezidenta amatam, taču eirokomisāra portfeļa nozīmi tas neietekmēšot, uzskata pieredzējuši politiķi.
Seni nodarījumi
Pirmajam nodarījumam, kuru saskaņā ar kuluāru sarunām spāņi negrib piedot V. Dombrovskim, nu jau ir vairāk nekā gads, kad V. Dombrovska vadītā valdība apturēja līgumu ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocarriles S.A. par pasažieru vilcienu piegādi Latvijai 205 miljonu eiro vērtībā. Runā, ka Spānijas uzņēmēji veltot ne mazums pūļu, lai viņu finansiāli atbalstītie politiķi V. Dombrovskim par to atgādinātu.
Otrs grēks pret Spāniju esot V. Dombrovska nekorekti interpretētā pērnā rudens intervija ar kādu Spānijas mediju, kurā viņš teorētiski atbalsta Katalonijas neatkarību, ja vien tā būtu iegūta leģitīmā ceļā. Šis apgalvojums it kā esot aizskāris daudzus vienotas Spānijas idejas atbalstītājus arī EP rindās.
Pārsvaru gūstošais viedoklis gan apšauba, ka vilcienu sāga varētu būt vēl tik dzīvā spāņu atmiņā. Drīzāk ekspremjeram pašam jāuzņemas vaina par to, ka vilcienus par Eiropas naudu tā arī neiegādājāmies, bet problēmas ar to iepirkumu joprojām turpinās. Nule kā jaunā Pasažieru vilciena valde paziņojusi, ka līgums arī ar pēdējā konkursa uzvarētāju no Šveices parakstīts netiks.
Jāņem vērā arī tas, ka Spānija ar saviem 54 EP deputātiem nebūt nav ietekmīgākā valsts, turklāt četri no tiem ir Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības politiskās grupas pārstāvji, kas līdz ar Tatjanu Ždanoku atklāti atbalsta Katalonijas neatkarību no Spānijas. Vēl vairāk – trīs no viņiem ir no Katalonijas.
Karjeru ietekmēs citi faktori
«Valdis pēc tam visu paskaidroja, ko bija domājis. Cik esmu dzirdējis, tāds jautājums vispār kopš tā laika netiek pieminēts,» jautāts par Katalonijas jautājuma ietekmi uz V. Dombrovska turpmāko karjeru, saka viņa partijas biedrs un ilggadējais EP deputāts Krišjānis Kariņš.
Viņš atgādina, ka jaunievēlētais EK prezidents Žans Klods Junkers pats izvēlēsies speciālistus savai komandai saskaņā ar valstu izvirzīto kandidātu kompetenci. Turklāt nevienai valstij neesot pa spēkam pilnībā ietekmēt EK komisāru izvirzīšanu vai Padomes prezidenta ievēlēšanu. Nozīmīgāk esot tas, cik kompetentus un zinošus kandidātus izvirzīs citas dalībvalstis.
«Nevienai valstij nav spējas pilnībā ietekmēt kādu no šiem procesiem. Cik esmu runājis ar spāņu kolēģiem no centriski labējiem spēkiem, tie ir Valdi ļoti atbalstoši un novērtē viņa veikumu,» saka politiķis.
To, ka ekspremjeram varbūt nemaz nevajadzētu tiekties pēc Padomes prezidenta krēsla, uzskata bijusī EP deputāte, kura atkal par tādu kļūs, ja V. Dombrovski ievēlēs EK vai Padomē, Inese Vaidere. Viņasprāt, V. Dombrovska enerģija daudz lietderīgāk tiktu izmantota tieši komisāra amatā.
Uzmanīgāks, vērtējot situāciju, ir kādreizējais EP deputāts Guntars Krasts, kurš uzskata, ka izredzes uz ietekmīgu amatu EK šie divi inkriminētie nodarījumi neietekmējot. Citāda situācija varētu būt ar Padomes prezidenta amatu, kaut arī tas esot apšaubāmi.
«Tās ir tikai emocionālas lietas, te nav nevienas, kas būtu radījusi reālu rezultātu, tādu, kas būtu kādam devis pierādījumus, ka viņa darbības rezultātā radies reāls zaudējums Spānijai,» saka bijušais politiķis. Un atgādina, ka lielāka ietekme V. Dombrovska ceļā uz Padomi varētu būt tam, ka viņš nerunā pietiekami labā franču valodā, bet uz EK amatiem – tam, ka viņa realizētā jostu savilkšanas politika Latvijā šobrīd Eiropā un pasaulē kopumā aizvien vairāk zaudē atbalstītājus.
Jādomā pirms runā!
Savukārt Vienotības politiskais pretinieks Alfrēds Rubiks, kas šajā EP sasaukumā neiekļuva, nešaubās, ka abām V. Dombrovska biogrāfijas epizodēm būs būtiska nozīme tālākajā karjerā. «Es tolaik strādāju satiksmes komitejā, visi bija neapmierināti [par apturēto līgumu], ne tikai spāņi! Viņam arī jādomā par to, ko runā, ja pretendē uz augstu amatu. Viņam, protams, var būt savas domas, bet, ko runā, vajag domāt,» saka A. Rubiks, precizējot, ka pašiem spāņiem šajos procesos būs maza ietekme – diriģēs tos EP politiskās grupas.
«Manā rīcībā nav tādas informācijas, arī tā neformālā informācija no sarunām ar spāņu kolēģiem liecina, ka nav pamata uzskatīt, ka Spānija vērstos pret mani, nekādā gadījumā,» saka pats V. Dombrovskis, jautāts, vai jūt nelabvēlīgu attieksmi no Spānijas puses.
Viņš uzskata, ka pēc pēdējā ES samita, kurā netika apstiprināts ne Padomes prezidents, ne ES augstais pārstāvis ārlietās, radīta piemērota augsne dažādu interpretāciju un patiesībai neatbilstošu versiju izplatīšanai.
