Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Politika

ES vēstnieki vienojas par pagaidu sankciju paketi pret Krieviju

© Scanpix/AP

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki panāca pagaidu vienošanos sarunās par sankcijām pret Krieviju, to izstrādāšanas process vēl turpināsies.

 Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs ir aicinājis dalībvalstu līderus, atļaut vēstniekiem uzkavēties un turpināt sarunas par galīgo sankciju variantu, kas atļautu izvairīties no nepieciešamības rīkot ES līderu ārkārtas samitu, lai vienotos par sankcijām. ES dalībvalstu vēstnieki sarunas atsāks jaunnedēļ.

Pēc Eiropas Savienības diplomātu sarunām ir pieņemta pagaidu sankciju pakete pret Krieviju, tā paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Viņš norādīja, ka sankciju saraksts var tik papildināts, jo sarunas starp ES valstu diplomātiem atsāksies jaunnedēļ.

ES ir izstrādājusi pirmās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, tādējādi pastiprinot spiedienu uz Maskavu, kā arī to sodot par rīcību Ukrainā. Runājot par sankciju piemērošana enerģētikas nozarei, dalībvalstis cenšas izvairīties no sankciju piemērošanas tehnoloģijām, kas ietekmētu „Gazprom” cauruļvada projektu „South Stream”.

Pagaidu sankciju pakete ir vērsta pret Krieviju, noslēdzot ES kapitāla tirgu, ieroču tirdzniecību ar Maskavu, kā arī ierobežojumi attiecībā uz divējāda lietojuma un enerģijas tehnoloģiju piegādi, taču tie neietekmēs naftas, gāzes un citu izejvielu piegādes no Krievijas.

Kā norādīja Žozē Manuels Borrozu, ES eksporta aizliegums divējāda lietojuma tehnoloģijām pret Krieviju, varētu skart militāros produktus, bet ne civiliem mērķiem paredzētos.

Borozzu atzina, ka galīgais lēmums ir jāpieņem Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas noteiks sankciju apmērus pret Krieviju.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība (ES) to personu un organizāciju sarakstā, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu, iekļāva vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņus, kā arī 18 organizācijas. Līdz šim ES tā dēvētajā otrajā sankciju fāzē vērsusies pret 72 cilvēkiem Krievijā un Ukrainā, kā arī diviem Krimas uzņēmumiem, nosakot vīzu izsniegšanas aizliegumus un iesaldējot to aktīvus.