Iespējams, starp Ukrainas separātistu rindās karojošajiem cilvēkiem divi ir Latvijas pilsoņi un viens nepilsonis.
Pēdējās dienās internetā ievietoti videomateriāli, kuros trīs vīrieši krievu valodā apgalvo, ka ir no Latvijas, un sniedz savu motivāciju karošanai. Vismaz divi no viņiem apgalvo, ka ir no Ludzas.
Drošības policijā aģentūrai LETA teica, ka videomateriālos redzamie vīrieši ir Latvijas iedzīvotāji - divi ir Latvijas pilsoņi un viens ir nepilsonis. Vīrieši jau agrāk bijuši Drošības policijas redzeslokā kā personas, kurām ir saikne ar nacionālboļševiku kustību.
"Šobrīd Drošības policija veic krimināltiesisko izvērtēšanu par šiem gadījumiem," uzsvēra DP.
Kā šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", viens no Ukrainas separātistu rindās karojošajiem Latvijas pilsoņiem ir Vjačeslavs Visockis, bet otrs - Valentīns Miļutins. Abi vīrieši 2001.gadā absolvējuši Ludzas 2.vidusskolu, kur, kā atceras pedagogi, uzrādījuši viduvējas sekmes. Tomēr abiem bijusi laba fiziskā sagatavotība.
Gan Visockis, gan Miļutins jau vairākus gadus nedzīvo Ludzā - Visockis, kurš esot studējis Latvijas Universitātē, pārcēlies uz Ozolniekiem, bet Miļutins - uz Rīgu.
Vairāki Ludzas 2.vidusskolas skolotāji pauž vilšanos par abu vīriešu izvēli iestāties separātistu rindās.
LETA jau iepriekš ziņoja, ka publiskajā telpā parādījusies informācija, ka separātistu rindās karo dažādu valstu pilsoņi.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) aizvien turpina pārbaudi par nacionālboļševiku aktīvistu Benesu Aijo saistībā ar iespēju atņemt viņam pilsonību par brīvprātīgu iesaistīšanos citas valsts militārā organizācijā.
Aijo martā iesaistījās Krimas "pašaizsardzības spēkos", kur bija pazīstams ar iesauku "Beņa-Antimaidans". DP iepriekš sāka pārbaudi par Aijo izteikumiem Ukrainā un vēlāk kriminālprocesu par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par aicinājumu likvidēt Latvijas valstisko neatkarību.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
Krievu tanki šobrīd piedalās kaujās pie Luhanskas, vēsta mediji.
Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
