Eiropas Savienības, kas sestdien lems par jaunu sankciju piemērošanu Krievijas Federācijai, rīcībā ir instrumenti, kuru izmantošanas gadījumā kaimiņvalsts prezidentam Vladimiram Putinam smaids vairs neraisītos.
Tomēr tas būtu abpusgriezīgs asmens, un ES visticamāk pie galējiem līdzekļiem neķersies, radot neapmierinātu burkšķēšanu kaismīgāko Ukrainas tiesību aizstāvētāju rindās.
Tomēr pašmāju eksperti un globālās politikas līderi ir pārliecināti, ka jau šobrīd ieviestās sankcijas pret Krieviju ir efektīvas un bremzē agresora attīstību, tāpēc nav nepieciešams eskalēt situāciju, iejaucoties Ukrainas un separātistu konfliktā militāri. Turklāt sestdien gaidāmās sankcijas solās būt izlēmīgākas nekā līdz šim.
«Es nepiekrītu uzskatam, ka sankcijām nav nekādas ietekmes. Kapitāls pamet Krieviju, bankām nepietiek finanšu, aktivitāte Krievijas biržā jūtami kritusi, tāpat kā rubļa kurss (..). Mēs rīkosimies, un sekas Krievijai no pieaugošās ekonomiskās izolācijas būs ilgstošas,» sola Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons.
Neraugoties uz skaļajiem vārdiem, Krievijas ekonomiku paralizējošas sankcijas nav gaidāmas, jo Eiropas līderi visticamāk nevēlēsies iedzīt V. Putinu stūrī, no kura viņam būtu tikai viena izeja – vēl plašāka un atklātāka agresija.
«Te ir zināma dilemma, jo Krievijas iedzīšana stūrī ar ļoti spēcīgām sankcijām var novest pie pretējā rezultāta. Ja Putinu iedzen stūrī un Krievija jūk un brūk, tad Putinam atliek tikai vēl vairāk izspēlēt nacionālisma kārti, popularizējot saukli, ka Krieviju ielenc ienaidnieki,» saka Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds. Arī starptautiskie eksperti atgādina, ka smagās sankcijas pēc Pirmā pasaules kara bija viens no iemesliem, kāpēc Vācija uzsāka Otro pasaules karu.
A. Sprūds uzskata, ka šobrīd viens no smagākajiem un reālākajiem sodiem par situācijas destabilizēšanu Ukrainā Krievijai būtu piemērot ierobežojumus starptautiskajā banku norēķinu sistēmā. Tas Krievijas uzņēmumiem un valstij liegtu iespēju norēķināties ar ārvalstu partneriem un dramatiski samazinātu finanšu pieejamību. «Bet tas Krieviju varētu novest atpakaļ akmens laikmetā un atspēlēties arī Rietumiem,» saka eksperts.
Smags trieciens Krievijas tautsaimniecībai būtu arī naftas cenu samazināšanās, kas būtu iespējama, ja nopietnie naftas tirgus dalībnieki tirgū izmestu naftas stratēģiskās rezerves. «Bet būsim reālisti, skaidrs, ka tas ir grūti realizējams un tas sitīs arī pa Eiropas labklājību, bet uz pašnāvību kopā ar Krieviju neviens nav gatavs iziet,» uz šāda scenārija neiespējamību norāda A. Sprūds.
Tāpēc Eiropa visticamāk paplašinās ES neielaižamo personu sarakstu, iekļaujot tajā Rosneft vadītāju Igoru Sečinu, Krievijas dzelzceļa vadītāju Genādiju Timčenko un citus V. Putinam tuvos uzņēmējus.
Maz ticams, taču iespējams, ka starptautiskā sabiedrība varētu sadūšoties un dot triecienu arī Krievijas patmīlībai, atceļot Formula 1 posmu Sočos un 2018. gadā iecerēto Pasaules čempionātu futbolā Krievijā.
Tam, ka Krievijas uzvedību varētu mainīt ekonomiskas sankcijas, nepiekrīt ekonomists Edmunds Krastiņš, kurš atgādina, ka Irāna ar ASV sankcijām sadzīvo jau vairāk nekā desmit gadus, bet pamanās būvēt pat atomieročus. Taču arī viņš uzskata, ka sankcijām jābūt, jo Krievija satricinājusi kārtību, kas izveidota pēc aukstā kara beigām. «Jautājums – cik tālu esam gatavi iet, vai esam gatavi uzreiz saraut attiecības ar Krieviju,» retoriski jautā ekonomists.
