«Prezidentūra ir beigusies, sākas valsts attīstības darbi,» tā, stāstot par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā paveikto, saka premjerministre Laimdota Straujuma. Tomēr viņas teiktais, par spīti opozīcijas paustajam, nenozīmējot, ka aizvadītajos sešos mēnešos Latvijas iekšējie jautājumi būtu atstāti novārtā.
Šā gada pirmajā pusē bieži varēja dzirdēt, ka Saeimas opozīcijas partiju pārstāvji sūkstās par to, ka Latvija gandrīz visus savus resursus šķērdē ES prezidentūrai, bet tautsaimniecības un sociālie jautājumi esot pamesti novārtā. Arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars stāsta, ka, piemēram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bieži bija jādzird Finanšu ministrijas pārstāvju atrunāšanās, ka viens vai otrs darbs nav paveikts, jo visi spēki veltīti prezidentūrai.
No premjerministres teiktā izriet, ka tā ir vien ar visu neapmierinātās opozīcijas izrunāšanās. «Visu esam paspējuši arī valstī. [..] Nedomāju, ka mums ir kas iekavēts,» saka L. Straujuma.
Viņa paskaidro, ka ar «valsts attīstības darbu uzsākšanu» domājusi nepieciešamību prezidentūras laikā gūto pieredzi un starptautiskos kontaktus izmantot valsts labā, lai uzlabotu tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kas nav iespējams bez tautsaimniecības attīstības.
«Domāju, ka šis laiks mūs visus ir izmainījis. Darbu sākām, labi sagatavojušies, esam ieguvuši nenovērtējamu pieredzi. Es ticu, ka tas palīdzēs tālākai Latvijas interešu aizstāvībai. Mēs spējam strādāt sarežģītos spriedzes apstākļos [..] Mēs darīsim tos darbus, kurus no mums sagaida cilvēki,» optimistiska ir Ministru prezidente.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka prezidentūras laika galvenais Latvijas ieguvums ir ierēdņu un diplomātiskā korpusa gūtā pieredze, kuru nu jāsteidz izmantot valsts labklājības kaldināšanā.
«Galvenais ieguvums Latvijai ir daudz pieredzējušāks, informācijas bagātāks un attīstītāks civildienesta ierēdņu un diplomātu korpuss. Tie kontakti un tie sakari, kas ir veidojušies ministriem, deputātiem un ierēdņiem, paliek. Viens no uzdevumiem ir kapitalizēt šos kontaktus, kā arī attīstīt politiskās saites,» sacīja ministrs.
Ārlietu ministrs arī norādīja, ka Rīgā prezidentūras ietvaros tika likti pamati enerģētikas savienības izveidei. «Tāpat mēs aktīvi strādājām un panācām, ka ES pārskata un apstiprina jauno Centrālāzijas stratēģiju. Tas mums būs izdevīgi, attīstot ekonomiskos sakarus,» par Latvijas ieguldījumu globālu jautājumu risināšanā stāstīja E. Rinkēvičs. Viņš arī uzskata, ka līdz ar to visi jautājumi, kas skar prezidentūras stratēģiskās intereses, ir paveikti veiksmīgi, bet aizsāktos turpinās iedzīvināt nākamā prezidējošā valsts – Luksemburga.
Bez grūti saprotamiem ES līmeņa Latvijas sasniegumiem L. Straujuma arī nosauca cilvēkiem saprotamākus un ikdienas dzīvē nepieciešamākus. Proti, rekordlielā ātrumā panākta vienošanās par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidi, no kura 315 miljardiem arī Latvijas uzņēmējiem tiks sava daļa. Panākta arī vienošanās, ka jauniešiem būs pieejamas vairāk stipendiju mācībām, bet Latvijas pilsoņi, nonākuši grūtībās ārzemēs, palīdzību varēs lūgt jebkurā ES dalībvalsts vēstniecībā. Šāda iespēja, protams, attiecināma uz visiem ES dalībvalstu iedzīvotājiem, kuri ar problēmām saskārušies valstī, kurā nav savas valsts vēstniecības.
Jautātas par prezidentūras izmaksām, augstās amatpersonas atteica, ka pagaidām izmaksas vēl nav savilktas kopā, jo vēl jāaprēķina dažādi izdevumi, piemēram, par Valsts policijas darbinieku virsstundām, taču budžets noteikti nebūšot pārtērēts. Drīzāk būs pat ietaupījumi. E. Rinkēvičs prognozēja, ka prezidentūras vajadzībām triju gadu laikā varētu būt iztērēts ne vairāk par 60 miljoniem eiro.
