Paskaidrojumu sniegšanai bēgļu uzņemšanas jautājumā pie sevis izsaucot Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, Nacionālā apvienība (NA) ir remdējusi vēlmi tirpināt augsto amatpersonu ārkārtas Saeimas sēdē. Tiesa, tā arī negrasās atlaisties no Vienotības un joprojām neizslēdz iespēju apstrīdēt valdības lēmumu par bēgļu uzņemšanu Satversmes tiesā.
Jau tā ne sevišķi draudzīgās attiecības starp Vienotību un Nacionālo apvienību guva jaunu akcentu, kad nemierā ar Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības ministru lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu apvienības deputāti parakstīja iesniegumu, ar kuru aicināja premjeri uz ārkārtas Saeimas sēdi, kurā L. Straujumai būtu jāsniedz paskaidrojumi, kā īsti tiks realizēta bēgļu uzņemšana.
Vēl dramatiskāka situācija kļuva, kad NA paziņoja – tā ir gatava vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu valdības tiesības pieņemt šādus lēmumus vienpersoniski. Vienotības līderi neslēpa, ka šāda apvienības uzvedība vairs neatšķiras no opozīcijas uzvedības. Pukoties Vienotības cilvēki gan pukojās, taču nebija gatavi arī iniciēt valdības portfeļu pārdali.
Trešdien, tiekoties ar L. Straujumu, NA esot guvusi pietiekami daudz atbilžu uz to interesējošajiem jautājumiem, lai atteiktos no vēlmes par speciālas Saeimas sēdes sasaukšanu premjerministres iztaujāšanai. Tā pēc tikšanās apliecināja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Dumpīgākais no koalīcijas spēkiem saņēmis arī Ministru prezidentes solījumu, ka valdības vairākuma akceptētie 250 bēgļi nākamajos piecos gados būs vienīgie, kurus mūsu valsts uzņems brīvprātīgi. Premjere gan uzsvēra, ka to viņa nesola pārstāvētās Vienotības vārdā, jo šis jautājums partijā vēl neesot apspriests.
L. Straujuma arī atgādināja – pastāv risks, ka, bēgļu jautājumam eskalējoties, Eiropas Savienības (ES) varenajiem varētu rasties vēlme uzspiest dalībvalstīm obligāti uzņemamo nelegālo imigrantu skaitu.
«Ja Eiropas Savienība netiks galā ar tiem pasākumiem, kas jāveic uz robežām, tad, iespējams, pēc diviem trīs gadiem parādīsies vēlme izstrādāt ES dokumentus ar dažādām kvotām,» teica premjere. Lai tā nenotiktu, esot jāveltī visas pūles, lai bēgļu plūsma apstātos. Tas savukārt nozīmē, ka ES jāiegulda ne tikai lielāki līdzekļi savas robežas apsargāšanā, bet arī jāpievērš lielāka uzmanība tām valstīm, no kurām bēgļi plūst.
Par NA sniegtajām atbildēm premjerministrei pateicās R. Dzintars, apliecinot, ka netrūkstot arī neatbildētu jautājumu. Apvienība, piemēram, vēlētos, lai sabiedrībai būtu pieejama plašāka informācija par iespējamo uzņemamo bēgļu skaita palielināšanu.
Viņš arī neesot guvis skaidru pārliecību par to, kas būs veiksmes stāsts šajā gadījumā. Proti, Latvijā esot tik zemam pamatnācijas īpatsvaram un vēsturiskajiem procesiem, būtu jādomā, kā veicināt to, lai ieceļotāji drīzāk izvēlētos citas Eiropas valstis, kurās šo problēmu nav.
«Jautājums, uz ko orientējamies – vai cenšamies noturēt ieceļotājus pēc iespējas ilgāku laiku Latvijā, vai radām sistēmu, kas palīdzētu viņiem aizceļot, tiklīdz rastos šāda iespēja,» sev pieņemamāko bēgļu jautājuma risinājumu ieskicēja R. Dzintars.
Viņš arī uzsvēra, ka NA mērķis, konfliktējot ar valdības vairākumu, esot panākt to, lai līdzīgos gadījumos valdība neuzurpētu lēmējtiesības un jautājumu uzticētu Saeimai.
Ja apvienība nespēs dialogā vienoties, lai normatīvajos aktos noteiktu, ka līdzīgos gadījumos jautājumu izskata nevis valdība, bet Saeima, tad nacionāļi paturot tiesības tomēr vērsties Satversmes tiesā.
