"Vienotības" pārziņā esošās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojuma reformu koalīcijas partneri vērtē piesardzīgi, norādot, ka nedrīkst samazināties skolotāju atalgojums. Savukārt opozīcijas viedoklis ir kritiskāks, iecerētās reformas vērtējot kā haotiskas.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta pedagogu atalgojuma reformas īstenošanu, ja tās rezultātā skolotāju algas nesamazināsies, šonedēļ pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V) žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš norādīja, ka to domā arī attiecībā uz Pierīgas pašvaldību un kultūras skolu pedagogiem, kuri izteikuši vislielākos iebildumus pret gaidāmajām izmaiņām.
"ZZS ir fundamentāls uzstādījums, ka šo reformu rezultātā skolotāju un skolnieku situācijai vajadzētu uzlaboties. Nevar būt tā, ka kādā pašvaldībā algas samazinās," pauda Brigmanis. Politiķis uzskata, ka reformas iespējamās sekas - Pierīgas pašvaldību pedagogu algu samazinājums - dotu nepareizu signālu, ka būt turīgam ir slikti. Tāpēc šādu pieeju ZZS politiķis neatbalsta. Brigmanis gan izprot izmaiņu plānus attiecībā uz tām vietām, kur ir bērnu skaita trūkums.
"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka šis politiskais spēks atbalsta Šadurska virzīto reformu, bet vienlaikus sagaida arī stingrāku atbalstu no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS).
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pozitīvi novērtē to, ka saistībā ar reformu plāniem izglītības un zinātnes ministrs ir "sapratis", ka kultūras skolas nav nošķiramas no vispārējās izglītības sistēmas. Līdz ar to jāturpina meklēt finansējumu atbilstoša atalgojuma nodrošināšanai kultūras un mākslas skolu pedagogiem, un šis jautājums ir kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) prioritāte, norādīja politiķis.
Opozīcijas pārstāvji kritizē piedāvāto reformu. Partijas "Saskaņa" frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins pauda, ka IZM piedāvāto reformu vērtē "negatīvi skeptiski". Viņš uzskata, ka nepieciešams atgriezties pie pedagogu atalgojuma palielināšanas grafika - tam jāpieaug ik gadu par 10%. Savukārt Šadurska, iepriekš arī tā laika ministres Mārītes Seiles piedāvātie varianti sarīda pedagogus savā starpā, turklāt atsevišķi skolotāji būs zaudētājos pēc tās īstenošanas, norādīja Agešins.
Partija "No sirds Latvijai" iepriekš pauda protestu tam, ka internātskolu uzturēšanu paredzēts no valsts nodot pašvaldību pārziņā, un politiskā spēka līdere Inguna Sudraba akcentē, tas ir piemērs, ka tiek piedāvāts reformas ieviest matemātiski, nerēķinoties ar izveidojušos sistēmu. Izmaiņas izglītībā jāveic, nepazemojot un neaizskarot pedagogus, savukārt haotiskais izmaiņu piedāvājums liecina par nespēju iedziļināties šajā jautājumā, norādīja Sudraba, skaidrojot, kāpēc NSL neatbalsta reformu piedāvājumu.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš norāda, ka "viss nav tik rožaini", kā par reformu pauž Šadurskis. Neizpratni rada vairākas lietas, piemēram, kāpēc skolās ar mūzikas ievirzienu matemātikas skolotājam ir jāsaņem mazāka alga nekā citās skolās. Tāpat nav skaidrības, kāpēc novados ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu pedagogiem ir jāsaņem dažādi atalgojumi - šāda pieeja, kas izriet no piedāvātās reformas, ir negodīga, pauda politiķis.
Liepiņš no vienas puses izprot, ka Šadurskis nevar ātri sagatavot tādu reformu, lai "izstrēbtu" paša ministra pārstāvētas partijas "Vienotība" un koalīcijas gadiem sastrādāto, taču pie varas esošie paši tagad bauda savu darbu augļus, pārliecināts Liepiņš. Līdz ar to LRA nav apmierināta ar reformas piedāvājumu.
Jau vēstīts, ka neapmierinātību ar IZM piedāvājumu pedagogu algu reformai pauduši arī Pierīgas novadi un Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija.
Kā ziņots, Šadurskis norādījis, ka pašlaik nevar garantēt, ka arī Pierīgas pašvaldību pedagogiem nesamazināsies atalgojums, jo tas ir aprēķinu jautājums. Viņš skaidroja, ka pedagogu atalgojuma maiņa nav IZM iegriba, bet skarbā realitāte. Jaunu pedagogu skaits samazinās, jo viņus nemotivē atalgojums. Valodu un informātikas skolotāji izglītības iestādēs nostrādājot divus gadus un darbu pamet, bet jauni fizikas skolotāji skolās vispār nesāk darbu.
Vecais pedagogu atalgojuma modelis varētu sabrukt viena līdz divu gadu laikā, brīdinājis ministrs.
Iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.
