Tam, ka bijušie prezidenti simtgades padomē patiešām būtu apsprieduši pilsonības uzdāvināšanu nepilsoņiem, apstiprinājumu gūt joprojām nav izdevies nevienam. Sanāksmē klāt bijušie to noliedz.
Taču tas netraucē radīt alternatīvus nepilsoņu jautājuma risināšanas scenārijus. Tādu radījis arī Nacionālās apvienības politiķis Jānis Dombrava - dot nepilsoņiem piecus gadus, lai tie naturalizētos.
«Pirms dažām dienām izskanēja ziņa, ka bijušie un esošie prezidenti varētu piedāvāt «dāvanu» simtgadei - visus nepilsoņus padarīt par Latvijas pilsoņiem. [..] Es gribētu runāt par citu dāvanu. Dāvanu, kuru es labprāt saņemtu Latvijas simtgadē. Saprotu, ka šobrīd politiski to būtu grūti realizēt, bet tomēr...» sociālajā tīklā facebook.com raksta J. Dombrava.
Viņa iedomātais scenārijs paredzētu, ka par godu valsts simtgadei nepilsoņu institūts tiktu likvidēts pavisam, bet nepilsoņa statuss aizstāts ar termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Šajā laikā bijušie nepilsoņi tiktu uzskatīti par piederīgiem tai valstij, no kuras viņi vai viņu senči ieceļojuši Latvijā.
«Šīs personas kļūtu par attiecīgās valsts valstspiederīgajiem bez identifikācijas dokumentiem. Līdzīgi kā patvērumu meklētāji, kuri ieceļo Eiropas Savienībā un pazaudējuši vai iznīcinājuši savus dokumentus,» savu ideju skaidro J. Dombrava.
Saņemot termiņuzturēšanās atļauju, persona varētu izvēlēties - naturalizēties vai piecu gadu laikā sarūpēt nepieciešamos dokumentus, lai varētu izceļot uz savu izcelsmes valsti. «Kad piecu gadu periods būtu pagājis, termiņuzturēšanās atļauju nebūtu iespējams pagarināt un personām, kuras būtu izvēlējušās palikt kā piederīgas citai valstij, tiktu piemērota tā pati procedūra, kāda šobrīd tiek piemērota Krievijas investoram vai Indijas studentam, kuram beidzas termiņuzturēšanās atļauja,» saka politiķis.
Jautāts, vai viņš šādu risinājumu domājis nopietni, J. Dombrava atzīst, ka pašreizējā politisko spēku samērā Saeimā un Ministru kabinetā šādu risinājumu nav iespējams apstiprināt. Taču viņš ir gatavs ar savu ideju iepazīstināt politiskos partnerus un pat aizrakstīt simtgades padomē strādājošajiem prezidentiem.
Šābrīža stabilāko Nacionālās apvienības partneri - Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas biedrs Ingmārs Līdaka gan norāda uz problēmām J. Dombravas scenārijā.
Proti, viņš uzskata, ka J. Dombravas plānu būtu grūti realizēt, jo, noņemot nepilsoņa statusu, šīs personas juridiski vairs nebūtu saistītas ne ar vienu valsti. I. Līdaka uzskata, ka to nepieļautu neviena starptautiskā organizācija. Turklāt daudzos gadījumos būšot grūti noteikt, uz kuru valsti kādam jāizbrauc. «Piemēram, ja tēvs ir baltkrievs, bet māte krieviete, uz kurieni tam cilvēkam braukt,» retoriski jautā deputāts.
Savukārt doma par nepilsoņu institūta likvidēšanu I. Līdakam šķiet tīkama. «Es piekristu tam, ka kaut kā jānosaka termiņš, līdz kuram tas institūts vispār darbojas, bet jābūt mehānismam, lai panāktu, ka cilvēks kļūst par citas valsts pilsoni,» pauž ZZS pārstāvis.
Savukārt I. Līdakas kolēģis komisijā, Vienotību pārstāvošais Anrijs Matīss uzskata, ka šobrīd naturalizācijas procesa kārtību nevajag mainīt, un J. Dombravas ideju dēvē par radikālu. «Līdzšinējā sistēma darbojas ļoti labi, un šādi radikāli pavērsieni neko labu nedos,» saka politiķis.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā šā gada sākumā bija 252 tūkstoši nepilsoņu, no kuriem 42% jeb 105,8 tūkstoši ir dzimuši Latvijā, bet tikai 11,7 tūkstoši nepilsoņu dzimuši kopš 1991. gada un ne visi Latvijā.
