Nepieciešams sagaidīt formālu paziņojumu no Lielbritānijas par izstāšanās procedūru sākšanu. Par to šodien vienisprātis bija Eiropas lietu ministri, kas tikās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomē.
Kā aģentūrai LETA skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), tas ir būtiski, lai nodrošinātu tirgus stabilitāti un ES dalībvalstis, tostarp Latvija, varētu nomierināt valstspiederīgos Lielbritānijā.
Ministrs piebilda, ka pašreizējā Lielbritānijas valdības pozīcija liecina par vēlmi novilcināt formālo izstāšanās procedūru sākšanu līdz oktobrim, kad tiktu iecelta jauna Lielbritānijas valdība. Rinkēvičs gan atzina, ka ir skaidra šīs valsts pozīcija, ka pašreizējais premjers nevar runāt par izstāšanās noteikumiem un tas jādara jaunai valdībai. Taču, no otras puses, ir ļoti daudz neskaidrību, kuras svarīgi kliedēt gan citu valstu cilvēkiem Lielbritānijā, gan arī tirgu nomierināšanai.
Kā uzsvēra Rinkēvičs, ir jāsaprot, ka nav sagaidāmas ne deprotācijas, ne citi briesmīgi soļi, kuru dēļ cilvēkiem būtu jāpamet Lielbritānija. Taču šobrīd ir neskaidrības par šo cilvēku juridisko statusu, sociālajiem jautājumiem, pilsonības lietām u.c. Esot jāņem vērā arī tas, ka divi gadi ir minimālais laiks, lai izstāšanās procedūras īstenotu, tādēļ ne šodien, ne rīt, ne parīt, nekas būtiski nemainīsies - Lielbritānija joprojām būs ES dalībvalsts, kurai ir saistošas ES normas.
Ministrs skaidroja, ka šobrīd pilnīgi visas valstis saprot - runāt par plašāku un ciešāku integrāciju nevar, bet ir jākoncentrējas uz ES pamatu izvērtēšanu un stiprināšanu.
Politiķis pauda cerību, ka Lielbritānijas referendums ir mācība gan pārējām ES dalībvalstīm, gan ES institūcijām, gan arī tiem, kuri karsti iestājās par izstāšanos, bet jau tagad sāk saprast, kādas sekas šis solis ir radījis.
Jau ziņots, ka ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% - par palikšanu blokā.
