Pieaugot satraukumam par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā, Maskava svētdien paziņojusi, ka tā atsauc no kaimiņvalsts daļu diplomātiskā personāla, jo baidoties no Kijevas vai tās sabiedroto "provokācijām".
"Bažījoties pat iespējamām provokācijām no Kijevas režīma vai citu valstu provokācijām, mēs patiesi esam izlēmuši optimizēt Krievijas misiju personālu Ukrainā," atbildot uz žurnālistu jautājumiem, izteikusies Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova.
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Tomēr, neskatoties uz Maskava atkārtotajiem apgalvojumiem, ka tā neplānojot uzbrukumu kaimiņvalstij, un uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem nesēt "paniku", pēdējā laikā pieaugušas bažas, ka karš ir neizbēgams.
Rietumvalstis viena pēc otras aicina savus pilsoņus doties prom no Krievijas iebrukuma apdraudētās Ukrainas.
Sestdien ar šādiem aicinājumiem nākušas klajā Austrālija, Jaunzēlande, Beļģija un Izraēla.
Izraēla arī paziņojusi, ka evakuē no Kijevas savu diplomātu ģimenes locekļus.
Savukārt ASV amatpersonas vēsta, ka Valsts departaments sestdien varētu paziņot par vispārēju savas vēstniecības evakuāciju no Kijevas.
