Pateicoties Latvijas politiķu un diplomātu iebildēm, Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums "Krievijas dzelzceļš" un tā vadītājs, ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums atgādina, ka Jakuņins jau pavasarī nonāca ASV sankciju sarakstos, bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.
Atbildīgās amatperosonas apstiprina, ka ar transporta nozari saistītu cilvēku iekļaušana sankciju sarakstā neesot Latvijas interesēs.
"Šī informācija par sarunām nav publiska informācija, bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret "Krievijas dzelzceļu", jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostām. Un, ja kaut kādā veidā "Krievijas dzelzceļš" vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, tad noteikti mēs nevarēsim darījumus veikt, kas nozīmē, ka mums būtiski samazināsies kravu apjomi. Un tas ir Latvijas interesēs, lai "Krievijas dzelzceļš" netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,” raidījumam skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Pēc Matīsa teiktā, Satiksmes ministrijā nevērtējos politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus, "kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts". Galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās attiecības.
"Es varu apstiprināt to, ka, izvērtējot dažādus pretsoļus pret Krieviju, mūsu valdības pozīcija bijusi - ne tikai tagad, bet vispār kopš februāra - ka transporta nozari mūsuprāt nevajadzētu iekļaut šajās sankcijās,"norāda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Raidījums norāda, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, apgrozījums no tā ir miljards eiro gadā. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem, no ārvalstīm, galvenokārt Krievijas, Latvijā ienāk 95% kravu.
Kā informē "Nekā personīga", Jakuņins "Krievijas dzelzceļa" šefs amatu ieņem jau deviņus gadus. Viņa un Putina pazīšanās ir krietni ilgāka. Abi kopā strādājuši PSRS Valsts drošības komitejā. Pēc PSRS sabrukuma Jakuņins pievērsies biznesam ar tagad ietekmīgiem oligarhiem deviņdesmitajos dibinājis banku “Rossija”. Patlaban iesaistījies Putina plānā atjaunot agrāko Padomju savienības varenību - Jakuņins ir padomes loceklis fondā “Ruskij Mir”.
Jakuņins viesojies Latvijā un "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Uģis Magonis lepojas, ka tieši viņu abu ciešās draudzības dēļ izdevies piesaistīt kravas no Krievijas.
Kā ziņots, Piektdien pēc publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" stājušās spēkā jaunās ES sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret naftas un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī pret valstij piederošajām bankām, liedzot tām piekļuvi Eiropas finanšu tirgiem.
Turklāt to personu sarakstam, kurām noteikti ceļošanas ierobežojumi un kuru līdzekļi ir iesaldēti, pievienoti vēl 24 Krievijas un tās anektētās Krimas amatpersonu, kā arī Maskavas atbalstīto teroristu vadoņu vārdi.
Starp uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām, ir enerģētikas kompānijas "Gazprom" naftas struktūrvienība "Gazprom Neft", kā arī naftas kompānijas "Rosneft" un "Transneft". Sankcijām pakļauti arī bruņojuma uzņēmumi "Oboronprom", kas ražo helikopterus, "Apvienotā aviobūves korporācija" (OAK), kuras sastāvā cita starpā ir iznīcinātāju "MiG" un "Su" ražotnes, kā arī "Uralvagonzavod", kas cita starpā ražo tankus.
Sankcijas vērstas arī pret triecienšauteņu ražotāju "Kalašņikov", zenītraķešu sistēmu "Buk" un citu ieroču ražotāju "Almaz-Antey", civilās un militārās elektronikas kompāniju "Sirius", civilās un militārās mašīnbūves uzņēmumu "Stankoinstrument" un civiliem un militāriem mērķiem izmantojamo materiālu ražotāju "Chemcomposite".
Sankcijas piemērotas arī ieroču sistēmu ražotājam "Tula Arms Plant", ieroču ražotājam "Tehnologiji Mašinostroenija", pretgaisa un prettanku sistēmu ražotājam "Visokotočnije Kompleksi", kā arī bruņojuma mašīnbūves uzņēmumam "Bazalt".
