Sarunās ar Grieķiju eirozonas dalībvalstis neatbalsta priekšlikumu, kas balstītos uz parādu atlaišanu, pēc eirozonas finanšu ministru telefonkonferences aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Grieķija lūgusi pārskatīt aizdevēju sestdienas lēmumu nepagarināt pašreizējo palīdzības programmu. Sarunas ar Grieķiju aizdevēji pārtrauca, jo Grieķija atteicās turpināt diskusijas un izziņoja referendumu par aizdevēju prasībām. Pašlaik eirozonas ministriem ir šaubas, vai Grieķijas valdība ir gatava mainīt savu politisko attieksmi, jo referendums Grieķijā notiks un Grieķijas politiskā pozīcija ir tāda pati kā sestdien.
Grieķija lūgusi valsts pašreizējās glābšanas programmas īstermiņa pagarinājumu, lai izvairītos no maksātnespējas Starptautiskajam Valūtas fondam.
Pagarinājums lūgts līdz brīdim, kamēr varētu tikt izpildīts Grieķijas lūgums sākt jaunu palīdzības programmu Grieķijai no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), kurā iemaksas veic arī Latvija.
Jarockis atzīmēja, ka pašlaik nenorit sarunas ar Grieķiju par jaunas programmas sākšanu. Turklāt šādai programmai arī būtu nosacījumi, kas Grieķijai būtu jāievēro. Taču Grieķija ir atteikusies no sadarbības līdzšinējā programmā un aicina referendumā balsot pret starptautisko aizdevēju piedāvājumu, tāpēc patlaban nevar būt runa par citiem palīdzības instrumentiem. Cita situāciju būtu, ja mainītos Grieķijas attieksme, piemēram, tā atsauktu referendumu vai aicinātu balsot par aizdevēju piedāvāto programmu, skaidroja FM pārstāvis. Pašlaik nav indikāciju, ka Grieķija mainījusi attieksmi.
Jarockis arī atzīmēja, - ja tiktu iedarbināts ESM atbalsts, tad katru reizi par kādas summas pārskaitīšanu atbalstāmajai valstij lēmums būtu jāpieņem arī Latvijas valdībai.
FM pārstāvis informēja, ka Grieķija šodien paudusi gatavību stabilizēt ekonomisko situāciju, taču tā lūgusi restrukturizēt ārējo parādu. Starp eirozonas dalībvalstīm nav atbalsta priekšlikumam, kas balstītos uz parādu atlaišanu, jo atbalstam līdz šim ir izmantoti šo valstu nodokļu maksātāju līdzekļi. Turklāt Latvija un arī citas valstis, kas savulaik saņēma starptautisko palīdzību, ir īstenojušas reformas un veikušas konsolidāciju. Eirogrupa norādījusi, ka attieksme pret Grieķiju būs līdzīga kā pret visām valstīm, kur bija aizdevuma programmas.
Kā ziņots, Eirozonas finanšu ministri otrdien atteikušies pagarināt Grieķijas glābšanas programmas termiņu, bet trešdien sarunas turpināsies, paziņojušas amatpersonas.
"Pēdējais termiņš Grieķijas programmas pagarināšanai bija nedēļas nogalē. Parlamentāro procedūru dēļ nav iespējams pagarināt programmu tālāk par šodienu," pēc Eirozonas finanšu ministru telefonkonferences tviterī paziņoja Slovākijas finanšu ministrs ministrs Peters Kazimirs.
Arī Somijas finanšu ministrs Alekss Stubs sacīja, ka pagarināšana nav iespējama un norādīja, ka lūgums pēc jaunas vienošanās ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) tiks kārtots, ievērojot normālās procedūras.
Jau vēstīts, ka telefonkonference tika noorganizēta, lai apspriestu Grieķijas jauno priekšlikumu noslēgt "divu gadu vienošanos ar ESM, lai pilnībā segtu valsts finansēšanas vajadzības un vienlaicīgu parādsaistību restrukturizāciju".
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs iepriekš otrdien arī pieprasīja valsts pašreizējās glābšanas programmas īstermiņa pagarinājumu, lai izvairītos no maksātnespējas Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Grieķijai 30.jūnijā bija jāatmaksā SVF 1,5 miljardi eiro.
Grieķijas valdības avoti tikmēr ziņo, ka sarunas šodien beigušās un turpināsies rīt.
