Eiropas Savienībai (ES) ir jāspēj rast nekavējošu un arī ilgtermiņa risinājumu migrācijas krīzei, uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs vakar un šodien Luksemburgā piedalījās ES ārlietu ministru neformālajā, tā dēvētajā Gimnihas sanāksmē, kuras laikā īpašu uzmanību veltīja aktuālajiem migrācijas jautājumiem, pievēršoties migrācijas ārējās dimensijas aspektiem un ārpolitikas instrumentu izmantošanas iespējām migrācijas plūsmu pārvaldības un pamatcēloņu risināšanā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Runājot par dramatisko migrācijas krīzi Eiropā, Rinkēvičs aicināja rast nekavējošu un arī ilgtermiņa risinājumu migrācijas cēloņu novēršanai. "Aicinu ilgtermiņā risināt šīs migrācijas cēloņus, īpaši pievēršoties politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas stabilizācijai ES kaimiņu reģionā. ES ir jāpastiprina cīņa ar noziedzīgiem grupējumiem, kas organizē cilvēku pārvadāšanu, kas tādējādi palīdzētu identificēt un cīnīties pret nelegālās imigrācijas organizētājiem. Ir nekavējoši jārada vienota un efektīva ES atpakaļ atgriešanas politika jeb mehānisms tiem migrantiem, kas nekvalificējas bēgļa statusam un šo personu dzīvības nav apdraudētas karadarbības vai etnisko vai reliģisko konfliktu dēļ. Vienlaikus visām ES dalībvalstīm ir jāstrādā pie kopējās ES ārējās robežas stiprināšanas," pauda Rinkēvičs.
Ministrs norādīja, ka solidaritāte ir būtiska ES migrācijas politikas sastāvdaļa, taču patvēruma meklētāju pārdales pasākumi papildināmi ar ilgtspējīgiem risinājumiem migrācijas plūsmu pārvaldībai un izmantojami tikai ārkārtas situācijās, saglabājot brīvprātības principu. "Izolēti šāda veida mehānismi nemazinās, bet tieši pretēji vairos migrācijas spiedienu uz Eiropas Savienību. Šiem pasākumiem ir jābūt papildinātiem ar ilgtspējīgiem risinājumiem migrācijas plūsmu pārvaldībai un šādi pasākumi var būt tikai spiediena mazināšanai ārkārtas situācijās. Ņemot vērā migrācijas plūsmu mainīgo dabu, Latvija uzskata, ka būtiski ir izveidot tādu sistēmu, kas spētu ar adekvātiem resursiem nekavējoties reaģēt, ja tāda nepieciešamība rodas, mainoties migrācijas plūsmām," sacīja ministrs.
Ārlietu ministrs pauda atbalstu ES militārās operācijas Vidusjūrā 2.posma sākšanai, kas paredz kontrabandistu kuģu pārtveršanu, apturēšanu un pārmeklēšanu, kā arī organizētās noziedzības grupējumu aizturēšanu.
Ņemot vērā neseno Baltkrievijas lēmumu par politieslodzīto atbrīvošanu, pēc Latvijas ārlietu ministra ierosinājuma, sanāksmes dienaskārtībā tika iekļauts jautājums arī par iespējamām izmaiņām sankciju politikas piemērošanā attiecībā pret Baltkrieviju. Rinkēvičs aicināja uzsākt diskusiju ES dalībvalstu starpā, lai vienotos par iespējamā dialoga stiprināšanu starp ES un Baltkrieviju, vienlaikus paužot cerību, ka 11.oktobrī plānotās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas noritēs atbilstoši starptautiskajiem standartiem.
Lai arī pašlaik ES ir jārisina daudzas problēmas kā migrācija, drošība dienvidu kaimiņu reģionā un cīņa ar terorismu, Rinkēvičs aicināja turpināt aktīvu ES iesaisti Austrumu partnerības politikas īstenošanā arī pēc Rīgas samita. "Izsaku cerību, ka līdz gada beigām noslēgsies vīzu liberalizācijas process ar Gruziju un Ukrainu un 2016.gada 1.janvārī sāks darboties ES un Ukrainas Asociācijas līgums un vienošanās par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu," pauda Rinkēvičs.
Neformālā jeb tā dēvētā Gimnihas sanāksme ir tradicionāla ES ārlietu ministru tikšanās, kuru reizi pusgadā organizē ES prezidējošā valsts. To vada ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Šo tikšanos laikā notiek stratēģiskas diskusijas par ES ārlietu un drošības politikas mērķiem, un instrumentiem, bet saistoši lēmumi pieņemti netiek. Tās nodrošina iespēju ministriem pārrunāt aktuālos jautājumus neformālā gaisotnē.
