Lai pienācīgi atbildētu uz hibrīdkaru, ir jāmaina Eiropas Savienības likumi, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).
Kā informē Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, šonedēļ EP plenārsēdē tika apspriesta ārkārtas situācija uz ES robežas ar Baltkrieviju.
"Nebūsim naivi - šī nav bēgļu krīze, bet gan Lukašenko radīts un Putina atbalstīts hibrīdkarš. Tādēļ Latvija rīkojas pareizi, šiem migrantiem neļaujot iekļūt ES. Taču likumos jāparedz daudz plašākas iespējas stingri atbildēt uz šāda veida hibrīduzbrukumiem, arī ilgtermiņā," debatēs uzsvēra Vaidere.
Politiķe atzīmēja, ka joprojām ik dienu nelegālie migranti cenšas šķērsot Latvijas, Lietuvas un Polijas robežu. Viņa norādīja, ka tām robežvalstīm, kas atrodas Eiropas vidū un kurām par robežu aizsardzību nav jāsatraucas, ir viegli kritizēt valstu rīcību. Tomēr, pateicoties skaidrojošajam darbam, arī Rietumeiropā pieaug izpratne, ka šī ir bezprecedenta agresija, kurā cilvēkus izmanto kā ieroci, un ka ikvienas valsts pienākums ir aizsargāt savu robežu.
Viņa arī uzsvēra, ka visām dalībvalstīm ir aktīvi jāpalīdz stiprināt robežu ar Baltkrieviju, jo tā ir arī ES ārējā robeža. Deputāte atzīmēja, ka patlaban vēl nav zināms, kā starp Latviju, Lietuvu un Poliju tiks sadalīti robežas aizsardzībai piešķirtie 200 miljoni eiro un kā tos izmantos.
"Mūsu valdībai jāstrādā, lai panāktu nozīmīgus līdzekļus tieši Latvijai, tostarp žoga izbūvei, jo fiziska barjera ir aizsardzības pamatā," pauda Vaidere.
Lai atbalstītu Latviju, Lietuvu un Poliju, Eiropas Komisija (EK) decembra sākumā uz pusgadu piedāvāja ierobežot patvēruma lūdzēju tiesības un ļaut vieglāk deportēt atraidītos migrantus. Tas ļautu, piemēram, varasiestādēm patvēruma lūdzējus ilgāk turēt aizturēšanas centros, kā arī pagarināt termiņu, kādā jāreģistrē jaunie patvēruma lūgumi.
"Tas ir pareizs, taču nepietiekams solis. Likumi jāmaina, lai paredzētu daudz plašākas iespējas stingri atbildēt uz šādiem hibrīduzbrukumiem, arī ilgtermiņā," atzīmēja Vaidere, norādot, ka 2022.gadā EP strādās pie grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā, lai veidotu pastāvīgu risinājumu situācijām, kad trešās valstis migrāciju izmanto politiskiem mērķiem.
Tāpat deputāte uzsvēra, ka stingri jāiestājas pret Krieviju, kas gan atbalsta Aleksandra Lukašenko hibrīdkaru, gan apdraud sabiedroto Ukrainu, pie tās robežas pulcējot vairāk nekā 100 000 karavīru.
"Kremlis ciena tikai spēcīgos, tādēļ pozitīvi, ka rietumu demokrātijas ir nepiekāpīgas un vienoti brīdinājušas par ļoti sāpīgām ekonomiskām sankcijām turpmākas agresijas gadījumā. Piemēram, varētu Krieviju izslēgt no starptautiskās banku norēķinu sistēmas SWIFT, ierobežot rubļu konvertēšanu ārvalstu valūtās un apturēt "Nord Stream" 2 gāzesvadu. Jācer, ka tas agresoru vedīs pie prāta un apstādinās," pauda Vaidere.
LETA jau rakstīja, ka Baltkrievijas diktatora Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš šā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
