Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Politika \ Pasaulē

Ukrainas ārkārtas parlamenta vēlēšanas novēros arī Latvijas ĀM darbinieki

© scanpix

Trīs Ārlietu ministrijas (ĀM) darbinieki Ukrainā šodien novēros ārkārtas parlamenta vēlēšanas, aģentūru LETA informēja ĀM.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ĀM preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, Ukrainas vēlēšanas novēros viens ministrijas pirmais sekretārs, viens trešais sekretārs un viens vecākais referents.

Paredzēts, ka ĀM darbinieki ārkārtas vēlēšanas dažādos Ukrainas reģionos novēros kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) īstermiņa novērotāji līdz 30.oktobrim.

Gaidāmo ārkārtas parlamenta vēlēšanu veiksmīga aizvadīšana atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir būtisks Ukrainas stabilizācijas un reformu procesa elements, skaidroja ĀM, atgādinot, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko šā gada 25.augustā izsludināja Ukrainas parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Ukrainas valdība ir uzsvērusi arī to, ka parlamenta vēlēšanās Ukrainas pilsoņi varēs novēlēt tikai "drošajās" jeb Kijevas kontrolētajās teritorijās. Tāpat Ukrainas valdība vienkāršojusi kārtību, kādā vēlēšanu apgabalos var reģistrēties iekšēji pārvietotās personas un Ukrainas pilsoņi no Krievijas anektētās Krimas.

EDSO vēlēšanu novērošanas misijā Ukrainā ārkārtas parlamenta vēlēšanu novērošanai kopumā izvietojusi 80 ilgtermiņa novērotājus no šā gada 25.septembra līdz 4.novembrim un 600 īstermiņa novērotājus no 21.oktobra līdz 30.oktobrim.

Kopā no Latvijas ārkārtas parlamenta vēlēšanas Ukrainā novērot dosies 13 īstermiņa novērotāji - trīs ĀM darbinieki, astoņi Saeimas deputāti un divi Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji.

LETA jau ziņoja, ka svētdien Ukrainā notiks parlamenta - Augstākās radas - vēlēšanas, kas būs vēlētāju pirmā iespēja novērtēt Porošenko centienus atrisināt konfliktu Austrumukrainā.

Daudzi cer uz zināmu politisko stabilitāti valstī pēc vēlēšanām, bet tās, visticamāk, nespēs sekmēt konflikta miermīlīgu atrisinājumu, uzskata novērotāji. Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs prezidenta Porošenko partija - Petro Porošenko bloks -, bet valdošās koalīcijas izveidošanai tai būs vajadzīgs nacionālistu partiju atbalsts.

Respondentu vidū, kas jau ir izlēmuši, par kuru partiju balsot, par prorietumniecisko Porošenko partiju savu balsi gatavi atdot vairāk nekā 30%, liecina Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptaujas dati. Populistiskā nacionālista Oļeha Ļaško Radikālā partija ir otrajā vietā ar 13%. Premjerministra Arsēnija Jaceņuka Tautas fronte saņems teju 11%, bet jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs, 8,5%.

Domājams, parlamentā iekļūs arī ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ar 7,5% un "Opozīcijas bloks", kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču, ar 5,9%. Par partiju "Siļna Ukraina" ("Stiprā Ukraina"), kuru vada bijušais Janukoviča sabiedrotais Serhijs Tihipko, gatavi balsot 5,6% respondentu, kas par savu izvēli ir jau izšķīrušies. Tikmēr labējā spārna partijas, piemēram, "Svoboda" ("Brīvība") un "Labējais sektors", visticamāk, nepārvarēs 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā.

Trešdaļa vēlētāju vēl nav izšķīrusies, par kuru no politiskajiem spēkiem balsot, un vēlēšanu iznākums lielā mērā būs atkarīgs no šīs elektorāta daļas.

Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptauja veikta visā Ukrainā, atskaitot Krievijas okupēto Krimu un Luhansku. Lai iegūtu iespējami objektīvāku ainu, lielāks respondentu skaits intervēts Doņeckas apgabalā. Aptauja veikta oktobra vidū.

Porošenko izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas augustā.