Līdz ar oficiālu Lielbritānijas parlamenta atlaišanu vakar dots starts kampaņai pirms 7. maijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Politologi vienprātīgi dēvē tās par neprognozējamākajām beidzamo gadu desmitu laikā, par to liecina arī socioloģisko aptauju rezultāti, saskaņā ar kuriem nopietnu pārsvaru neiegūs neviena no divām lielākajām partijām – ne premjera Deivida Kamerona pārstāvētie konservatīvie, ne opozīcijā esošie leiboristi ar Edu Milibendu priekšgalā.
Lai gan oficiāli kampaņa tikai nupat sākusies, partiju pārstāvji jau kopš pagājušā gada nav laiduši garām iespēju izteikties par, viņuprāt, svarīgākajām problēmām. Lielbritānijas vēlētājus pašlaik visvairāk interesē valsts ekonomiskā attīstība, Nacionālā veselības dienesta (NHS) nākotne, kā arī imigrācijas samazināšana, kas cieši saistīta ar Lielbritānijas lomu (vai pat palikšanu) Eiropas Savienībā.
Izredzes līdzīgas
Lielbritānija ir valsts, kurā tiek turētas cieņā tradīcijas, vēsta Sky News. Tās ievērotas arī vakar, kad D. Kamerons no savas rezidences Dauningstrītā devies uz Bakingmenas pili, lai formāli lūgtu karalieni Elizabeti II atlaist parlamentu, – tam, ka pašreizējo deputātu beidzamā darba diena, gluži tāpat kā vēlēšanu datums, tikusi noteikta pirms krietna laika, nav nekādas nozīmes. Turklāt 650 līdzšinējie Vestminsteras pilī strādājošie deputāti savu statusu oficiāli zaudējuši vien pēc tam, kad karalienes rīkojums nolasīts Sitijā. Ar šo brīdi anulētas deputātu caurlaides, bet līdzšinējiem parlamentāriešiem vairs nav tiesības savu statusu (MP – Member of Parliament) norādīt oficiālā vai neoficiālā sarakstē. Gluži tāpat kā citās valstīs, arī Lielbritānijā līdzšinējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus, līdz jaunais parlaments izveidos jaunu, taču ir pieņemts, ka nekādi svarīgi jautājumos šajos aptuveni divos mēnešos vairs risināti netiek.
«Tagad pa valsti krustu šķērsu sāks braukāt priekšvēlēšanu kampaņu autobusi, bet kandidāti, kuru apģērbu greznos pušķīši attiecīgās partijas krāsās, personīgi dosies pie vēlētājiem, – šajās vēlēšanās ikviena balss var izrādīties nozīmīga,» raksta AFP. Svētdien publiskoto socioloģisko aptauju rezultāti daiļrunīgi apliecina, ka abu lielāko partiju izredzes ir faktiski līdzīgas. ComRes Poll aptaujā, kuras rezultāti publicēti avīzē Daily Mail, priekšroka dota konservatīvajiem, kurus atbalsta 36% respondentu, kamēr leiboristus – 32%. Taču The Sunday Times veiktās aptaujas rezultāti ir diametrāli pretēji – 36% par leiboristiem, bet 32% par konservatīvajiem, savukārt vairākās citās aptaujās abu partiju atbalstītāju skaits ir gandrīz vienāds. Jāuzsver gan, ka Lielbritānijā šādi absolūtie skaitļi visas valsts mērogā reizēm ir diezgan maldinoši. Šīs valsts vēlēšanu sistēma paredz konkrētu kandidātu cīņu konkrētos vēlēšanu apgabalos, un, piemēram, Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas pērn triumfēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, saņemot 27,5% vēlētāju atbalstu un 24 deputātu mandātus, parlamenta vēlēšanās uz līdzīgiem rezultātiem pretendēt nevar. Gluži vienkārši tāpēc, ka tās kandidāts konkrētā vēlēšanu apgabalā, visticamāk, būs mazāk pazīstams un ietekmīgs par konservatīvo, leiboristu vai pat liberāldemokrātu kandidātu. Sky News, apkopjot dažādu aptauju rezultātus, izvilcis vidējo aritmētisko un prognozē, ka 279 mandātus jaunajā parlamentā saņems leiboristi, 278 – konservatīvie, 52 – Skotijas Neatkarības partija (SNP), 16 – liberāldemokrāti, 2 – UKIP, bet 23 mandāti nonāks neatkarīgo deputātu vai vēl sīkāku partiju kandidātu rokās.
«Ir liela iespēja, ka vēlēšanu rezultāts būs tik neskaidrs, ka valdošās koalīcijas veidošana izvērtīsies sarežģīta. Es nebūšu pārsteigts, ja mums būs vienas partijas mazākuma valdība,» AFP citē socioloģisko pētījumu kompānijas YouGov prezidenta Pītera Kelnera prognozi. Citi politologi gan sliecas domāt, ka koalīciju izveidot tomēr izdosies, taču šajā procesā mazo partiju loma būs lielāka, nekā ierasts. To sapratuši arī televīzijas kanālu vadītāji, kuri pirmo reizi vēsturē uz priekšvēlēšanu debatēm (tās notiks ceturtdien) uzaicinājuši uzreiz septiņu partiju līderus.
Haoss ekonomikā vai Eiropā?
Galvenā cīņa, protams, izvērtīsies starp konservatīvajiem un leiboristiem, un abu partiju līderi jau paspējuši apmainīties ar asiem, savstarpēji kritiskiem paziņojumiem. D. Kamerons, operējot ar makroekonomiskiem datiem, uzsvaru liek uz to, ka, salīdzinot ar citām ES valstīm, Lielbritānijai ir samērā veiksmīgi izdevies pārvarēt ekonomisko krīzi un tās ekonomika aug, radot jaunas darba vietas. «Jūs varat izvēlēties ekonomiku, kas rada naudu, lai nodrošinātu labi strādājošu un attīstošos NHS, valdību, kas samazinās nodokļus 30 miljoniem strādīgu cilvēku. Bet varat izvēlēties Eda Milibenda Lielbritāniju, kurā valdīs ekonomisks haoss, kurā strādājošām ģimenēm gadā nāksies nodokļos samaksāt par 3000 sterliņu mārciņām vairāk, lai finansētu nekontrolētus tēriņus. Pieaugs parādi, un rezultātā mazināsies darba vietu skaits,» viņa brīdinājumu citē Sky News.
Taču E. Milibends nav palicis parādā, arī brīdinot par haosu, – turklāt gan valsts, gan visas Eiropas mērogā. Daļa viņa tirādes publicēta politiskajā reklāmā, kas vakar aizņēma visu avīzes Financial Times lappusi un attiecas uz D. Kamerona solījumu uzvaras gadījumā līdz 2017. gada nogalei sarīkot referendumu par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. Leiboristi brīdinājuši, ka izstāšanās no ES (Brexit, kā to mēdz dēvēt Apvienotajā Karalistē) ir lielākais risks britu uzņēmējiem, taču pietiekamas problēmas radīs arī pašas diskusijas par izstāšanos, kas tiks uzsāktas konservatīvo uzvaras gadījumā. «Tas nozīmē divus nenoteiktības gadus, kuru laikā apstāsies investīciju plūsma, divus haosa gadus, kuros uzņēmējiem nebūs iespējams plānot nākotni, divus zaudētu iespēju gadus, kuros nebūs progresa, peļņas un labklājības pieauguma,» brīdinājis E. Milibends.
Viņš arī atgādinājis premjeram par neizpildītajiem solījumiem. Proti, D. Kamerons, pavēstot par plānoto referendumu, bija uzsvēris, ka pirms tam sarunās ar Briseli centīsies panākt Londonai labvēlīgākus ES līdzdalības nosacījumus un, ja tas izdosies, būšot pirmais, kurš aicinās britus palikt šādā savienībā. Taču, kā jau bija gaidāms, Briseles amatpersonas pat dzirdēt nevēlas par kādiem papildu izņēmumiem atsevišķām valstīm – to spilgti apliecināja pagājušā gada skandāls, kad D. Kameronam, kurš vēlējās ierobežot sociālo pabalstu tūristu iekļūšanu Lielbritānijā, skaidri tika pateikts, ka pārvietošanās brīvība ES ir svēta. BBC atgādina, ka saskaņā ar pēdējo aptauju datiem vien 45% britu balsotu par palikšanu ES un vēlēšanās viņu balsis droši vien sašķelsies starp leiboristiem, eirooptimistiskajiem liberāldemokrātiem un Skotijas Nacionālo partiju, kas, domājams, atņems leiboristiem vairākus desmitus mandātu Skotijā.
Rūpes par veselību
BBC uzsver, ka daudziem britiem ieceļotāju problēma šķiet pietiekami svarīga, taču tajā pašā laikā viņu vairākums atzīst, ka nevienas partijas piedāvājums tās risināšanai neliekas pieņemams. Šādā situācijā par galveno kampaņas diskusijas tēmu paspējusi kļūt NHS nākotne. Gan valdība, gan opozīcija ir atzinušas acīmredzamo – bezmaksas veselības aizsardzības sistēma, kuru 1948. gadā, starp citu, izveidoja leiboristu valdība, pašlaik nedarbojas, kā nākas, un iedzīvotājiem, kuriem steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, nereti nākas meklēt maksas pakalpojumus.
AFP norāda, ka par NHS finansējuma palielināšanu paziņojuši gan konservatīvie, gan leiboristi, turklāt vairāk naudas tajā solījusi ieguldīt opozīcija. E. Milibends apsūdzējis valdību slēptā NHS sistēmas privatizācijā, pavēstot, ka tieši veselības aizsardzībā būtu iespējams ieguldīt līdzekļus, kas tiks iegūti, paaugstinot nodokļus turīgākajiem valsts iedzīvotājiem. D. Kamerons uz to reaģējis ar krietni precīzāku solījumu, pavēstot, ka panāks, lai NHS pakalpojumus turpmāk būtu iespējams saņemt arī brīvdienās.
Tieši diskusijas par veselības aizsardzību bija uzmanības centrā pagājušonedēļ, kad Channel 4 un Sky News pirmo reizi tiešraidē iztaujāja abu vadošo partiju premjera amata kandidātus, un šai tēmai noteikti tiks pievērsta liela uzmanība arī šīs nedēļas debatēs. Interesanti, ka pēc pagājušās nedēļas jautājumu un atbilžu sesijas 54% Guardian/ICM aptaujas respondentu par uzvarētāju pasludināja D. Kameronu, – pat neraugoties uz to, ka viņš lielākoties uzstājās no aizsardzības pozīcijām. E. Milibends tikmēr centās atbilst raidījuma vadītāja Džeremija Peksmena uzdotajam agresīvi uzbrūkošajam tonim, taču brīžam izskatījās diezgan neveikli. Taču franču ziņu aģentūra uzsver, ka šīs tomēr nav ASV prezidenta vēlēšanas, kur bieži vien visu izšķir pašu augstā amata pretendentu šarms, – vēlētājiem konkrētos vēlēšanu apgabalos ir jābalso par deputātu kandidātiem, kurus viņi jau paspējuši iepazīt.
