Pēdējos gados zaļā domāšana no pārliecības un pragmatiskas rīcības daudzviet kļuvusi par skaļu modes preci, un šodien gandrīz visu, kam piekabināts vārdiņš eko vai zaļš, var pārdot daudz veiksmīgāk, tādēļ arī tirgus konkurences dēļ netrūkst tīkotāju uz zaļās enerģijas ražotāju godu.
Jautājums, vai tiešām viss ir zaļš, kas zaļš izskatās. Tādēļ vajadzētu būt saprātīgiem un uzticēties tiem faktiem, ko secinājuši starptautiski eksperti.
Ir dažādi kritēriji, kā mērīt un aprēķināt kādas valsts un energokompānijas zaļumu, respektīvi, cik kompānija ir videi draudzīga. Viens no pirmajiem ir aprēķināt, kāds energokompānijas ģenerētās elektrības portfelī ir zaļās enerģijas īpatsvars. Kā liecina Eiropas elektroenerģijas industrijas pārstāvju apvienības Eurelectric dati, a/s Latvenergo šobrīd ir viens no viszaļākajiem elektroenerģijas ražotājiem Eiropā, šai ziņā nedaudz piekāpjoties vienīgi Austrijai. Pētījumā, kurā izmantoti 2010. gada dati, salīdzinātas Eiropas valstis, lai noteiktu, cik procentu no kopējās elektroenerģijas daudzuma saražots no atjaunīgajiem energoresursiem jeb videi draudzīgā veidā. Austrija ieņem pirmo vietu ar 68%, bet Latvija tai seko ar 63%, tālu aiz sevis šai ziņā atstājot savus tuvākos Baltijas kaimiņus – Lietuvu ar 9% un Igauniju, kurā videi draudzīgā veidā tiek saražoti vien 3% elektroenerģijas.
Savukārt par to, cik valsts ir zaļa kopumā, precīzāk liecina tas, cik videi draudzīgs ir elektroenerģijas galapatēriņš. Pēc Power Statistics Full Report datiem, 2010. gadā Latvijā patērēja 7,3 TWh elektrības, un no šī apjoma vairāk nekā puse jeb 51% saražots, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kamēr Lietuvā tie ir 17%, bet Igaunijā vēl mazāk – 16%.
Eiropas Savienībā deklarēts elektroenerģijas nozares mērķis līdz 2050. gadam sasniegt izmešu līmeni – 100 g/kWh CO2 īpatnējās emisijas uz saražoto elektroenerģijas vienību. Latvija šo mērķi ar 104 g/kWh faktiski ir jau sasniegusi, šai jomā teju vairākkārt apsteidzot Igauniju, kurā īpatnējā emisija uz saražoto elektroenerģijas vienību ir teju desmit reižu augstāka – 1100 g/kWh (avots – Eesti Energia Annual report 2008/2009). Vidēji Eiropā šis rādītājs ir 390 g/kWh – gandrīz četrreiz lielāks nekā Latvijā.
A/s Latvenergo šo augsto rādītāju ieguvusi, mērķtiecīgi investējot savos ražošanas objektos – hidroelektrostaciju tehnoloģisko iekārtu un būvju atjaunošanā līdz 2020. gadam plānots investēt 175,9 miljonus latu, bet 2010. gadā TEC2 ieguldīti 66,4 miljoni, lai elektroenerģijas ražošana būtu videi draudzīgāka un Latvija nākamajām paaudzēm mantojumā atstātu tīru vidi.
Demonstrējot savu sociālo atbildību un labu biznesa praksi, starp a/s Latvenergo klientiem aizvien vairāk ir tādu, kas izvēlas savā ikdienā izmantot zaļo enerģiju.
«Tā ir atbildība pret nākamajām paaudzēm. Veicot investīcijas uzņēmumā, a/s Latvijas finieris vienmēr izvērtē to iespaidu uz energoefektivitāti un apkārtējās vides saudzēšanu, tā apliecinot mūsu attieksmi pret atbildīgu ražošanu. Tā ir laba ziņa mūsu produkcijas patērētajiem visā pasaulē,» uzskata a/s Latvijas finieris valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
