VAKARA ZIŅAS: Maija Silova Parīzē atpūšas mākslas muzejos

«Parīze ir vieta, kur cenšos atgriezties pēc iespējas biežāk, un katra reize nav iztēlojama bez manu iecienītāko mākslas muzeju apmeklēšanas. Aizeju apsveicināties ar savām mīļākajām gleznām. Stundām ilgi varu pavadīt muzejos, iespējams, tādēļ, ka tā man ir labākā atpūta un katru reizi tie ir jauni iespaidi. Tā kā man tuva ir klasiska, vairākus gadus manu prioritāšu augšgalā bija Orsē, Luvra, Oranžerī un modes muzejs – «Musee Galliera», kur periodiski izstādes veltītas slaveniem modes māksliniekiem un modes periodiem vēsturē,» par piedzīvoto »VZ« stāsta Maija Silova. «Šogad nolēmu apmeklēt arī Žorža Pompidū modernās mākslas centru un nenožēloju – instalācijas, mūsdienu kultūras virzienu eklektika un ironiski pārspīlējumi par mākslas procesiem un patērētāju sabiedrību. Šoreiz aizbraucu arī uz pasaulslavenās franču dziedātājas Dalidas laukumu – lai arī tas tā tiek dēvēts, patiesībā tas ir neliels placis ar dīvai veltītu skulptūru, bet tas nemazina iespaidus. Gleznaina vieta Monmartra augšgalā. Tā kā manas dzīves redzējuma formēšanā liela ietekme kopš bērnības bija mūzikai, ko izpildīja Žaks Brels, Mišels Beržē, Dalida, Šarls Aznavūrs, Džo Dasēns, man ir interesanti pastaigāties pa ieliņām, kas bija tik tuvas ne tikai šai māksliniecei, bet arī daudziem tā laika izteiksmīgākajiem bohēmas pārstāvjiem.»

 

«Pastaigājoties pa romantiskām La Marē ieliņām, uzgāju rakstnieka dzīvokli, kas ir radījis darbus, kas daudziem uzreiz rosina asociācijas ar Parīzi. Laikā, kad Viktors Igo ar ģimeni sāka dzīvot La Marē kvartālā, viņš jau baudīja slavu, iemantotu pēc «Parīzes Dievmātes katedrāles» izdošanas. Šajā mājvietā viņš uzrakstījis lielu daļu no pasaulslavenā romāna «Nožēlojamie»,» priecājas Silova. «Daudz staigāju, soļu skaitītājs rāda, ka vidēji tie ir 15 – 18 kilometri dienā. Ceļojumos mans režīms ļoti atšķiras no ikdienas. Ceļos septiņos, sakārtoju sevi un brokastoju, tad aptuveni sešas stundas pavadu savās pastaigās, kam seko kafijas pauze, pēc kuras divas stundas staigāju, līdz dodos atpūsties, pārģērbties, lai jau vēlāk tiktos ar draugiem vakariņās.

Man tuvi cilvēki jau ir pieraduši, ka man vajag šo laiku, ko veltu lietām, kas man ir īpaši mīļas, bet pagāja kāds brīdis, kamēr draugi vismaz daļēji pieņēma manu kaislību, jo jutās mazliet greizsirdīgi, ka daudz laika pavadu nošķirti. Protams, arī modes novitāšu lūkošana man nav sveša, bet to es pakārtoju saviem plāniem. Pēc gadiem aizmirstas, ko esam pirkuši, jo tas iziet no modes, vairs neliekas tik spilgti gastronomiskie atklājumi, jo katrs nākamais gads sniedz kādu jaunu atradumu garšas kārpiņām, bet atmiņas un iespaidi par vietām, kuras esam apmeklējuši, vienmēr ir svaigas. Tādēļ mana ideālā atpūta ietver visus minētos punktus.