Ceļošana ar autobusu ir budžeta klases izklaide, un daudzi, reiz to pamēģinājuši, nozvēras – nemūžam vairs. Tā gadījies arī latviešu pulciņam, kas pagājušajā nedēļā devās ceļojuma tūrē Krakova – leģendu pilsēta – un Slovākija. Autobuss aizdegās. Un arī organizatori nejēdzīgi uzvedās.
Pirmā diena ceļojuma operatora SIA Ozolciems Tūre aprakstā nosaukta Pretī jauniem iespaidiem..., un neapšaubāmi tādi tika gūti, vienīgi ne tādi, kā solīts un gaidīts. Garam ceļam autobusā ar slēgtu tualeti turpmākajās dienās sekoja pamatīga drāma.
Skat, kā deg!
Kad salonā sāka smirdēt pēc deguma - šoferis mierinājis pasažierus. Tas esot tikai normāli, kalnos tā mēdzot gadīties - bremzes karst, sajūgs svilst utt. Tobrīd viņi atradās Polijas Tatros, un slodze braucamajam patiešām bija liela. Taču, kad salonā un aiz braucošā autobusa logiem sĀka kūpēt biezi dūmi, pasažieriem tas vairs nebūt nelikās normāli, un arī šoferis kļuva manāmi satrauktāks. Meta pa bremzēm, pasažieri tika izsēdināti laukā. Dūmi nāca no pakaļējo riteņu arkas - vīri sprieda, ka droši vien ieķīlējis gultnis un pārkarsis. Tad riepa sāka degt ar atklātu liesmu. Atbrauca ugunsdzēsēji, policija nobloķēja satiksmi. Laimīgā kārtā uguni izdevās nodzēst, un neviens cilvēks necieta. Tikai izbijās. Taču vairāk nekā 30 tūristu lielajai grupai vajadzēja saprast un vienoties, ko darīt tālāk. Un tas vairs nebija tik vienkārši kā draudzīgi izlēkt no degošā autobusa, jo organizatoru turpmākā rīcība, pēc klientu domām, bija neadekvāta.
Tūroperatora Ozolciems Tūre ieskatā, klientu apsaimniekošana krīzes situācijā tika veikta teicami. Uzņēmuma direktore Irina Tereško Neatkarīgajai stāsta, ka autobuss pirms ceļa ticis pārbaudīts, tomēr tehnika mēdz pievilt. Bet klientiem nenācās ilgi gaidīt. Uz vietas Polijā tika noīrēts cits autobuss un vēl viens - no Latvijas nekavējoties nosūtīts, lai viņus nogādātu mājās. «Strādājam šajā nozarē jau 20 gadu, bet šāds gadījums notiek pirmo reizi,» atzīst direktore. Pretenzijas firmai neviens nav iesniedzis, jo ekskursiju programma tika izpildīta: «Protams, šo situāciju nevar nosaukt par brīnišķīgu, taču mēs reaģējām operatīvi, un cilvēki visur paguva laikā.»
Visus ar alu nenopirkt
Tomēr brauciena dalībnieki nebūt nav apmierināti ar notikumu gaitu un šobrīd aktīvi komunicē savā starpā, daloties ar fotoattēliem un dusmām uz organizatoriem. Braucienā piedalījās arī Gints Kaucis ar kundzi. Viņus visvairāk nokaitinājuši organizatoru meli. Vispirms stāstīts, ka no Rīgas jau izsūtīts autobuss, taču no rīta stāvvieta bijusi tukša. Tad uzradies kāds tips, pateica, ka degušais autobuss ir salabots un jābrauc ar to. Servisa dokumentus viņš atteicies rādīt. Sazvanīt tūroperatoru uz līgumā norādīto numuru nav bijis iespējams. Viņi vienkārši nav cēluši klausuli.
Ieraugot sev līdzās pieripojam to pašu apgruzdējušo riepu, grupā esošie bērni nobijās, sāka raudāt un atteicās kāpt iekšā. Viņiem vēl baisā atmiņā bija dūmi, kas salonā vēlās gluži kā no specefektu caurules. Arī daudzi citi klienti sāka dumpoties. Jo īpaši tāpēc, ka anonīmais tips gribēja piespiest visus parakstīt dokumentu, kurā viņi atsakās no jebkādām pretenzijām. Vēl alu pasolīja par to. Taču galu galā tikai neliela daļa papīru parakstīja un aizbrauca uz Rīgu. Bet lielais vairums atteicās nevis no pretenzijām, bet kāpt iekšā degušajā krāmā un zvanīja uz Ārlietu ministrijas konsulāro dienestu.
Pirmā un pēdējā reize
Iespējams, tieši konsulārā dienesta cilvēki tūroperatoram šo to paskaidroja par patērētāju tiesībām - to tūristi nezina, taču galu galā saorganizēts cits autobuss turpat Polijā, ar ko doties pretī no Latvijas beidzot arī izbraukušajam autobusam. Bet tad jau cilvēki bija tiktāl novesti, ka divām dāmām sākās panikas lēkme. Ja nu organizatori atkal melo un pusceļā nāksies palikt nekurienes vidū. Turklāt radās arī jautājums, vai šoferiem pēc brauciena līdz Polijai nebūs jādodas obligātajā diendusā. Vēl pāris stundas abas satrauktās dāmas nācies pierunāt, ka šis tomēr ir jēdzīgākais risinājums. Kaut kā pa visiem pierunāja. Vienīgie, kam Gints izsaka pateicību par palīdzību kļūmīgajā situācijā nonākušajiem tūristiem, ir kāds «poļu autobusa vadītājs, kurš apstājās ugunsgrēka vietā un aizveda latviešu grupu līdz nākamajai pilsētiņai, bet otrs ir Krakovas gids, kurš saorganizēja autobusu daļējam mājupceļam - degušā vietā».
Mājās visi laimīgi patiešām nonāca. Polijā un Slovākijā kaut ko ir apskatījuši.
Taču kopumā nekāds labais iespaids par autobusu tūrēm Gintam nav radies: «Pirmā un pēdējā reize.».
