Tetovējumiem ir tūkstošiem gadu sena vēsture. Zīmējums uz sejas vai ķermeņa liecināja gan par piederību ciltij, gan par veiksmīgu iniciāciju jeb uzņemšanu pieaugušo kārtā, gan par sociālo statusu. Iespējams, mūsdienās zīmējums uz ķermeņa turpina pildīt šādas funkcijas, tikai slēptākā veidā. Ne velti mēs joprojām sazināmies simbolu valodā, kuru cilvēka vēsturiskā atmiņa ir saglabājusi, bet apziņa – ne vienmēr.
Varētu teikt, ka mūsdienu permanentais grims tas pats tetovējums vien ir un ķermeņa apgleznošanas konkursi turpina seno mežoņu tautu tetovēšanas tradīcijas, jo ķermenis tiek izmantots, lai izstāstītu kādu stāstu. Un vēl 20. gadsimta sākumā izskanēja priekšlikums ar piespiedu tetovējumu iezīmēt īpaši bīstamus noziedzniekus.
Bez tetovējuma neesi cilvēks
Indiāņi uzskatīja, ka misionāri ir dumji ļaudis, jo viņiem nav tetovējumu. Pēc viņu izpratnes, cilvēks no dzīvnieka atšķīrās ar tetovējumu, tātad - ja tev nav tetovējuma, tad tu neesi cilvēks.
Pases un ID kartes aborigēniem nebija, tāpēc atšķirīgām ciltīm piederīgos iekrāsoja. Tetovējumi ļāva noteikt, kurš ir draugs, kurš ienaidnieks - par to liecināja kaujas krāsojums. Maoriem sociālais statuss un dzīves līmenis bija redzams vārda tiešā nozīmē uz sejas. Tur bija ierakstīta arī viņu laulību vēsture un raduraksti. Tetovējums kalpoja arī kā paraksts un godavārds, jo daudziem tetovējums bija unikāls, tikai šim cilvēkam veidots. Kolonisti viltīgi apstrādāja iedzimtos, paraksta vietā uzzīmējot tetovējumu.
Sievietes Japānā ar sejas tetovējumiem apliecināja savu ģimenes stāvokli un informēja par savu jaunavību.
Jūrasbraucējs Kuks atved sensāciju
Par tetovējumu renesansi laikam jāpateicas jūrasbraucējam Džeimsam Kukam, kurš 18. gadsimtā uz Eiropu atveda gan vārdu «tattoo» (no polinēziešu valodas - zīmējums), gan notetovētu polinēzieti. Kapteiņa Kuka atvestais Polinēzijas iedzīvotājs kļuva par sensāciju - tik daudz zīmējumu uz cilvēka ķermeņa! Un, ja jau to varēja Polinēzijā, kālab lai to nedarītu Eiropā? Tetovēšanās mode pamazām sāka izplatīties un pārdzīvoja tiešām dažādas modes tendences.
Iezīmēja vergus, noziedzniekus un prostitūtas
Senajā Ķīnā, Grieķijā un Romā pastāvēja daudz rituālo tetovējumu un tetovējumu izmantoja, iezīmējot noziedzniekus. Ja aizbēgs no ieslodzījuma, atrast varēs daudz vieglāk. Īpaši veidotas zīmes uz ķermeņa liecināja par statusu - vergs vai dižciltīgais, noziedznieks vai prostitūta. Rakstnieka Aleksandra Dimā musketieru burlakgabalā lasāms, ka uz pleca ietetovēts lilijas zieds bija kauna zīme sievietēm, kuras pārdevās par naudu.
Dažādos laikos ar speciāliem uz ķermeņa uzspiestiem kauna zīmogiem iezīmēja kāršu spēles krāpniekus, jūrniekus, kuri bēguļoja un negribēja vergot flotē, malumedniekus. Pēdējiem iededzināja zīmi ragu formā. Mūsdienās ragiem ir jau cita nozīmē - ragnesis jeb piekrāpts vīrs.
Gluži kā cilšu iedzīvotāji, arī modernie eiropieši un ne tikai viņi tetovējumus sāka izmantot, lai parādītu savu vietu noteiktā sabiedrības grupā, piemēram, cietumos, noziedznieku bandās. Atcerēsimies, ka padomju gados jūrnieki bija vieni no tetovētākajiem cilvēkiem - daudzas jūras izbraukuši, daudz ko redzējuši un izmēģinājuši. Viņu priekšteči - britu jūrnieki 18.-19. gadsimtā ļāva apzīmēt savas muguras, cerot, ka tas pasargās no pērieniem un sitieniem, kas britu flotē bija ierasts soda veids.
2002. gadā izdotajā Latvijas kriminālvides žargona vārdnīcā «Tā runā zonā» iekļauta neliela nodaļa par tetovējumiem - kā iezīmē tos, kuri zog kameras biedriem pārtikas produktus, kā kabatzagļus un kā - izvarotājus. Piemēram, nāra nozīmē, ka šāda tetovējuma nēsātājs ir tiesāts par izvarošanu. Uz muguras uztetovēts klosteris vai dievnams ar kupoliem - izciesto sodu skaitu. Japānā ar laiku tetovējumi kļuva par ļoti būtisku japāņu organizētās noziedzības - jakudzas - firmas zīmi, kas norādīja uz cilvēka vietu šajā organizācijā.
Atcerēsimies jaunāko laiku vēsturi - koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem uz ķermeņa uztetovēja numuru. Pirmā pasaules kara laikā Lielbritānijā dezertieriem tetovēja «D» burtu. Ķermenis tika izmantots kā teritorija, vieta, kur var atstāt neizdzēšamu zīmi.
Jautājums - ar kādu mērķi?
Seja kā vizītkarte un dvēseles spogulis
Tomēr senatnē cilvēki tetovēja savas sejas arī tāpēc, ka zīmējums atainoja arī cilvēciskās īpašības un dvēseli. Seju redz uzreiz un katrs, kam dots acu gaišums. Uz sejas tika uzzīmēta cilvēka vēsture. Tā it kā bija un tomēr nebija maska. Tetovējumam piedēvēja maģiskas spējas - tas veda cilvēku no laicīgās dzīves labākā un gaišākā aizkapa pasaulē - ķermeņa pārveidošanai ar zīmējumu palīdzību nav bijusi vienkāršota nozīme. Ja kaujā krita maoru kaujinieks, viņam nogrieza galvu un to glabāja kā cilts relikviju.
Zīmējums liecina par baudu
Ir lasīts, ka arī geišām bijuši tetovējumi. Geišas nedrīkstēja atkailināties, bet tetovējumi viņām ļāva pārkāpt šo likumu, jo zīmējums uz ādas imitēja apģērbu. Turklāt japāņu sievietēm bija kāds speciāls, būtībā kontrolējošs tetovējums - tikai viņām. Caur iegriezumiem ādā ierīvēja rīsu pulveri. Baltais zīmējums kļuva redzams tikai tad, kad sieviete guva seksuālu baudu. Vai arī pēc peldes.
Kādi ir simboli, un ko par tiem zinām
Tetovējums senāk tika uzskatīts par amuletam līdzīgu. Tā uzdevums bija aizsargāt, nest veiksmi, pasargāt no slimībām. Arī mūsdienās cilvēki veido tetovējumus ar tādu pašu nolūku. Reizēm gan zīmju kādreizējā simbolika ir piemirsusies vai nezināma. Daudzi mūsdienās pazīstamie simboli ir radušies senatnē un palikuši nemainīgi līdz mūsdienām. Citu simbolu nozīmi vairs nezinām, bet no atsevišķiem - baidāmies.
Piemēram, vizuāli tīkamais tā dēvētais nebeidzamais mezgls - ilgmūžības un bezgalības simbols - varētu būt stilizēts zarnu atveids. Ēģiptieši mumificēja četrus orgānus - aknas, plaušas, zarnas un kuņģi - un katram no tiem piedēvēja īpašu nozīmi. Galvaskauss jeb miroņgalva simbolizē dzīves nepastāvīgumu. Ķirzaka (arī gekons) ir gudrības, veiklības un adaptēšanās spēju simbols. Polinēziešiem gekons ir svēts dzīvnieks.
Ja kāds izlems tetovēt sniegpārsliņu, tad šāds zīmējums liecinātu par personības unikālo individualitāti, nepastāvību, gudrību un šķīstību. Pentagramma jeb piecstaru zvaigzne simbolizē garīgo pasauli un izglītību, ja viens no stariem vērsts precīzi uz augšu. Ja zvaigzne ir sagāzta otrādi - tad sātanu. Sešstaru zvaigzne simbolizē radīšanu, pretstatu vienotību, debesis un zemi, sievieti un vīrieti.
Tetovējas cilvēki, kam ir spriedzes horoskopi
Astrologs un numerologs Kristaps Baņķis uzskata, ka tetovēties nevajag. Un piebilst: «Visticamāk, nevajag. Jo sava ķermeņa apgleznošana nav dota no dabas, tu neesi Dievs Tas Kungs.» Tomēr, ja kāds to vēlas, tad ir jāatrod šim mērķim labākais laiks un jāizprot simbolu nozīme, ja tādi zīmējumā tiek izmantoti. Viņš vaicā, vai tiešām gribam parādīt, kas mūsos slēpjas? Teiksim, roze norāda, ka cilvēks vēlas, lai viņu samīļo, dzelkšņi - ka uzskata sevi par neatkarīgu.
«Arī mūsdienās tetovējas, ja vēlas aizsargsimbolu. Sākotnējā vēlme ir aizsargāties, bet tetovējums var piesaistīt negatīvos karmas akcentus,» viņš brīdina. Tetovējums ir zemapziņas dzīļu izrādīšana, zemapziņas ēnas puses projekcija neatkarīgi no tā, kas uztetovēts. Kaut taurenītis, kaut Rubika kubs. «Cilvēks iznes uz ķermeņa stāstu un to noseivo jeb saglabā. Viņš uztetovē savu ēnas puses simboliku, vājību un tādējādi piesaista ne tos labākos scenārijus,» saka astrologs. Tālab tetovējumu nevajag veidot untuma ietekmē.
Baņķis vērtē, ka tetovējas cilvēki, kuriem ir īpaši Plūtona, Skorpiona un Melnā mēness jeb Lilitas akcenti horoskopā. Proti, spriedzes horoskopi. Un laiku pa laikam viņiem gribas šo spriedzi izpaust. Jāpaskaidro, ka astroloģijā Lilita raksturo cilvēka ego izpausmes - kaislības, kompleksus, vēlmi sāpināt citus un mocīt sevi. Lilitas «lauciņi» ir slava, nauda, seksualitāte, arī tetovējumi, jo tie saistīti ar ķermeni. Astrologs noteic - jo vairāk tetovējumu, jo spēcīgāka Lilitas ietekme. Vai slavenu cilvēku tetovēšanās kāre ir modes lieta vai iekšēja prasība? «Slavenībai ir ļoti akcentēta Lilita un uzmanības novēršanai vajag tetovējumu,» paskaidro astrologs.
Tetovējumu var izmantot arī sev labvēlīgos nolūkos. «Ja caur tetovējumu mīkstina apstākļus, piemēram, noslēpj rētu,» viņš saka. Teiksim, analizējot dzimšanas datus, konstatē, ka nepieciešams skaitlis 8. Tad to var uztetovēt kā bezgalības zīmi tikai konkrētajam cilvēkam zināmā, ne visiem apskatei izliktā vietā uz ķermeņa.
