Vienam no jaunās paaudzes talantīgākajiem latviešu basketbolistiem vasara jau ir bijusi raibu raibā. Kārtējais Serbijas zelts, kautiņš laukumā, šķiršanās no Partizan, smagais lēmums nespēlēt nacionālajā izlasē, NBA vasaras līga un visbeidzot jauns līgums ar Spānijas ACB klubu Laboral Kutxa. Par visu, kas bijis aizvadītajā sezonā, par savainojumu, par nākotni intervijā ar Dāvi Bertānu.
– Kā risinājās sarunas ar Laboral Kutxa, un kāpēc tieši šī būs tava nākamā darbavieta?
– Treneris Marko Krespi ļoti vēlējās mani redzēt sastāvā. Sanāca satikt viņu vasaras līgā Lasvegasā. Parunājām, viņš teica, ka redz man ļoti svarīgu lomu komandā un lai es apsverot iespēju pievienoties. Apdomājot visu, tika pieņemts lēmums, kas būs vislabākais basketbola, nevis finansiālajā ziņā. Pagaidām tas ir svarīgāk nekā lielākas naudas nopelnīšana.
– Tomēr pēc Partizan, kur bija lielas finansiālās problēmas, droši vien arī tas kaut kādu lomu nospēlēja?
– Protams, šoreiz gribētos saņemt vismaz divas algas sezonā, tas jau būtu progress (smejas). Domāju, ka tā arī būs un finansiālajā ziņā Laboral viss būs kārtībā.
– Cik pamatota bija informācija par Olympiacos un Galatasaray interesi?
– Jā, bija interese gan no vieniem, gan otriem. Sākumā lielāka interese bija no Galatasaray, pēc tam uzradās arī vairāki citi, bet pamazām sapratām, ka Laboral Kutxa ir labākais variants, jo vari spēlēt gan Spānijas ACB līgā, gan Eirolīgā. Sevišķi, ja treneris uzticas. Protams, par brīvu man neko nedos, treniņos būs jāstrādā un jāpierāda, ka spēles laiku esmu nopelnījis.
– Kādas ir opcijas līgumā, ja parādās iespēja spēlēt NBA?
– Pēc katras sezonas ir paredzēta izpirkuma maksa. Svarīgi tas, ka tā ir pieņemama un tāda, lai pašam no savas naudas nekas nebūtu jāmaksā klubam.
– Spurs bija kaut kāda ietekme tam, ar kuru klubu paraksti līgumu Eiropā?
– Viņi noteikti bija par šo variantu, jo jau iepriekš bijusi darīšana ar Laboral Kutxa, kādreiz Spliters pirms nonākšanas Spurs spēlēja šajā komandā. Būtībā viņi neko daudz neteica, vienkārši to, ka šajā klubā viņiem ir daudz pazīstamu cilvēku un ka viņiem nebūtu nekādas problēmas sadarboties, atbraukt paskatīties treniņus un tamlīdzīgas lietas. Vismaz līdz šim Laboral sastāvā bija arī ungārs Adams Hanga, kuru Spurs nodraftēja tajā pašā gadā, kad mani (2011. gadā ar 59. numuru).
– Pēc šķiršanās no Partizan kluba galvenais treneris un prezidents Duško Vujoševičs it kā starp rindām, tajā pašā laikā skaidri saprotami izteica ne tos labākos vārdus saistībā ar tevi.
– Es tiešām negribu nomelnot nevienu. Saprotu un zinu, kāds trenerim Vujoševičam ir raksturs. Tāpat esmu pateicīgs par visu, ko viņš un klubs manā labā ir darījis. Ir lietas, ko negribu izpaust, kāpēc šķiršanās notika šādā veidā, bet tam bija savi iemesli. Tiešām gribēju, lai klubs saņemtu par mani izpirkuma maksu, kaut arī viņi nebija maksājuši algas. Vienkārši vienā brīdī vairs nebija citas izvēles, kā lauzt līgumu. Ja ne, tad varētu arī sanākt, ka man ir jābrauc atpakaļ uz Belgradu, kur principā vairs nav komandas vispār.
– Pagājušajā sezonā algu saņēmi par vienu mēnesi?
– Jā, par vienu mēnesi.
– Kādu ietekmi atstāj spēlēšana, nesaņemot algu mēnešiem?
– Man īsti nebija, par ko uztraukties. Ja pietika ēdienam un dzīvošanai, tad viss kārtībā. Nav ne sievas, ne bērnu. Komandā vispār nebija daudz tādu, kam būtu sieva un bērni, tāpēc neviens sezonas vidū nedevās projām.
– Kādas atmiņas paliks par pavadīto laiku Serbijā un Partizan?
– Atcerēšos tikai ar pozitīvām emocijām. Trīs izcīnīti čempiontituli pēc kārtas, vienīgi šosezon vajadzēja vismaz Adrijas līgas finālā tikt. Šīs sezonas apstākļos, kādi tur bija ar visām politikām un tiesnešiem, bija ļoti liels prieks beigās uzvarēt finālā.
– Fināls izvērtās ass, un šķita, ka situācija tiesāšanas manierē diezgan krasi mainījās pēc pirmās spēles, kad bija kautiņš.
– Pats no malas nevarēju redzēt, bet cilvēki, ar ko runāju, man teica, ka pirmā spēle bija vienkārši drausmīga. Varbūt man kā spēlētājam vienmēr šķitīs, ka tiesneši palīdz pretinieku komandai. Tomēr, ja man pilnīgi visi cilvēki, kas skatījās spēli no malas, saka tieši to pašu – ka acīm redzami palīdzēja komandai Zvezda, tad laikam jau tur kaut kas bija. Serbijā tik ļoti politika ir iejaukta sportā. Tas ir par traku, kā mēģina nogremdēt Partizan un pacelt Crvena Zvezda dažādos veidos. Kā viņi dalīja soda naudas! Zvezda kā mājinieku komanda saņēma mazākas soda naudas nekā Partizan kā viesi. Viss bija tik ļoti acīm redzams, ka nebija nemaz pārsteigums arī par tiesāšanu. Tad nav brīnums, ka pirmā spēle nonāk līdz kautiņam un beigās jāspēlē trijatā pret pieciem.
– No politikas atpakaļ pie basketbola – kāda ir tava šīs vasaras programma?
– Beidzot pēc sezonas sanāca nedaudz atpūsties. Biju mājās, vienu nedēļu atpūtos, nosvinēju Jāņus ar draugiem. Pēc tam nedaudz Rīgā padarbojos ar tādām vienkāršākām lietām – ar jogu, uz balansu, nedaudz svaru zālē. Pēc tam lidoju uz Ameriku. Santabarbarā veica fiziskos testus un ķermeņa pārbaudes. Ar piecām kamerām no visiem leņķiem filmē, un tad palēninājumā var paskatīties visas kustības. Uz grīdas ir plāksnes, ar kurām mēra, cik daudz svara tiek likts uz vienu un otru kāju. Tad devos uz Lasvegasu, pievienojos vasaras līgas komandai. Kad viņiem bija treniņi, darbojos kopā ar viņiem, kad bija spēles – devos uz svaru zāli. Tagad esam atpakaļ Santabarbarā, patrenēsimies dažas dienas šeit un tad atpakaļ uz Sanantonio, kur būs individuālie treniņi, svaru zāle, fiziskie treniņi. Tas viss ir plānā līdz brīdim, kad būs jābrauc un jāpievienojas Laboral Kutxa komandai pirmssezonā.
– Kāpēc tu nespēlēji vasaras līgā?
– Četri mēneši Serbijā ar 23 spēlēm bija diezgan liela slodze. Sezona beidzās 21. jūnijā un, ja spēlētu vasaras līgā, būtu jāturpina trenēties bez apstājas, lai būtu labā formā. Tad jau atkal būtu nākamā sezona un viss bez apstājas. Nedēļu pusotru ilga atpūta bija nepieciešama.
– Tas, ka nespēlēsi vasaras līgā, bija Spurs vai tavs lēmums?
– Līguma man nebija, tādēļ pēc noteikumiem drīkstēju spēlēt un man piedāvāja. Izlēmām, ka labāk ne. Bez līguma spēlēt vasaras līgā tikko pēc sezonas beigām – gribējās būt piesardzīgākam. Nebija vērts riskēt, jo bija skaidrs, ka šosezon vēl Spurs sastāvā es nebūšu.
– Vai ir sanākusi saruna ar ģenerālmenedžeri R. K. Bjufordu vai treneri Gregu Popoviču? Kad ar tevi rēķinās kā ar komandas spēlētāju?
– Jā, ar Bjufordu sanāk aprunāties diezgan bieži. Viņš arī bija viens no cilvēkiem, kas uzreiz bija kopā, kad atlidoju uz Sanantonio un lidoju uz Santabarbaru, lai klātienē pārliecinātos par visām pārbaudēm. Domāju, ka ar mani rēķinās kā spēlētāju tuvākajos divos gados. Tā ir mana iekšējā sajūta. Ja turpināšu strādāt kārtīgi, tad tuvākajos divos gados būšu gatavs kārtīgi iziet laukumā un spēlēt, nevis sēdēt uz soliņa. Pagaidām ir pierādījies, ka viņi spēlētāju no Eiropas ņem sastāvā tad, kad viņš tiešām ir gatavs spēlēt un dot pienesumu komandai.
– Par izlasi – kad un kāpēc pieņēmi lēmumu, ka šogad nepārstāvēsi valstsvienību?
– Sezona ievilkās tik gara un dakteru ieteikums bija labāk šo vasaru pavadīt, trenējoties un kārtīgi nostiprinot muskuļu saites un ķermeni kopumā, lai būtu simt procentu pārliecība, ka visas traumas sekas ir pagaisušas pavisam. Tas arī bija vienīgais iemesls. Līdz pēdējam brīdim un arī joprojām gribētu spēlēt izlasē šogad, bet labāk šoreiz ar vēsu prātu paskatīties uz situāciju un izdzēst visas traumas sekas pilnībā.
