Vēl pēdējā minūtes pārtraukumā Ķēstutis Kemzura uz dēlīša uzzīmēja nepārprotamu +9, un tieši ar šādu pārliecību spēlētāji devās laukumā aizvadīt pēdējās sekundes mačā ar Vāciju.
Un izdarīja visu, lai atdotu ceļazīmi uz nākamo kārtu pretiniekam. Kurš atbildīgs par, iespējams, nozīmīgāko kļūdu, kas šajā Eiropas basketbola čempionātā liedza Latvijas izlasei ceļazīmi uz nākamo kārtu?
Kā tas notika?
Tiem, kuriem varbūt piemirsusies precīza notikumu hronoloģija mums izšķirošā Latvijas un Vācijas izlašu mača pēdējās sekundēs, atgādinājums – kas precīzi notika laukumā, un ar kādu atšķirīgu uzstādījumu vienas un tās pašas epizodes izspēlēja abu komandu basketbolisti. Latvieši – uzskatot, ka panākumam obligāti vajag deviņu punktu pārsvaru, vāciešiem – zinot, ka arī astoņu punktu starpība būs par labu pretiniekam un nepieciešams samazināt to līdz septiņiem punktiem.
0:22 Pēc diviem precīziem Janičenoka soda metieniem Latvijas izlase izvirzās vadībā ar +11 punktiem (68:57).
0:13 Jagla iemet trīs punktnieku, paliek +8 (68:60). Latvijas izlase steidz izmest gala autu – ar kļūdainu pārliecību, ka esošais rezultāts tai neder. Uz bumbas saņemšanu netiek virzīts kāds no komandas stabilākajiem soda metējiem (piemēram, Blūms), bet tā nonāk pie Kalves.
0:13 Vācijas basketbolisti, zinot, ka esošā punktu starpība tai neder, steidz pārkāpt noteikumus, lai cerētu uz Kalves kļūdām un pēc tam vēl vienu sekmīgu uzbrukumu pašu izpildījumā.
0:13 Kalve abas reizes kļūdās no soda līnijas, un rezultāts joprojām nemainīgs – 68:60. Latvijai tas der, taču spēlētāji pārliecināti, ka neder, un nevis atzīstami spēlē aizsardzībā, bet nekavējoties apzināti pārkāpj noteikumus pret Jaglu, dāvinot pārsteigtajiem vāciešiem iespēju izglābties viņiem iespējami ērtākajā veidā.
0:10 Vācu uzbrucējs realizē abus soda metienus – 68:62. Šāda rezultāta starpība jau apmierina pretiniekus.
0:10 Latvijas spēlētāji dodas pēdējā uzbrukumā – pārliecināti, ka viņus var glābt tikai precīzs trīspunktnieks, lai arī pietiek ar diviem punktiem. Savstarpēja nesaprašanās, un Šķēle spiests izmest tālu un nesagatavotu trīspunktnieku, kas nav precīzs. Laukumā nav neviena garā spēlētāja, kuram varētu iespēlēt zem groza cerībā uz metienu no groza tuvuma vai pārkāpumu no pretinieka puses. 68:62 – Vācijas izlase spēlēs tālāk, Latvijas valstsvienība brauc mājās.
Versijas par nolikumu
Versijas par to, ka latviešiem nepieciešamā rezultāta starpība spēlē pret Vāciju varētu arī nebūt iepriekš visur dzirdētais «plus deviņi», Gdaņskas arēnā pirmoreiz izskanēja, kad spēle vēl nebija sākusies. Parādījās informācija, ka nepieciešamā starpība var atšķirties atkarībā no spēles rezultativitātes. Proti, izšķirošs esot komandu koeficients, ko iegūst, dalot to katrā spēlē iemestos punktus ar zaudētajiem. Neieslīgstot matemātiskās niansēs, – līdz rezultātam 83:75 starpība «plus astoņi» spēlētu par labu latviešiem (mūsu koeficients – 1,945, pretinieku – 1,944), bet no 84:76 – jau vāciešiem. Uz šādas informācijas bāzes pēc teorijas tika aizvadīta visa spēle, taču (un te izdarām secinājumus par komunikācijas metodēm...) līdz Latvijas izlases soliņam un galvenajam trenerim ziņas par to, ka pietiek arī ar astoņu punktu uzvaru, tā arī nenonāca. Visticamāk, šīs detaļas nebūtu nozīmīgas un neiegūtu nekādas publiskas atskaņas, ja ne kārtējais Mērfija likums:izšķirošajos mirkļos spēle sāka balansēt tieši uz līdz galam nenoskaidrotās robežas. Basketbolisti nezināja, ko darīt, iespēja spēlēt nākamajā kārtā tika uzdāvināta vāciešiem...
Pēc «Sporta Avīzes» lūguma precizēt noteikumus un to punktus FIBA nolikumā, uz kuriem balstoties sākotnēji tika izraudzīta kļūdainā «plus deviņi» versija, un arī tos, kas rosināja to nomainīt uz «plus astoņi», LBS sporta direktors Edgars Šneps svētdien atzina, – abos gadījumos runa ir par vieniem un tiem pašiem punktiem (oficiālie FIBA basketbola noteikumi atrodami fibaeurope.com mājaslapā), taču acīmredzot kļūdainu to izpratni vai interpretāciju. «Šodien pārlasīju šos noteikumus un tajos rakstīts, ka Latvijai pietiek ar astoņiem punktiem. Taču pārlasīt vajadzēja vairākkārt un rūpīgi,» Šneps nenoliedz, ka nekādu āķu vai noklusētu nianšu publicētajos FIBA noteikumos nav. Viss rakstīts melns uz balta, lai arī kļūdīties ir iespējams. «Polijā runāju ar laikraksta «Diena» žurnālistu Gunti Keiselu, kurš bija lasījis tieši šo pašu vietu noteikumos un bija sapratis, ka vajag deviņus punktus.Viņš bija lūdzis skaidrojumu arī FIBA komisāram Aināram Pogam, un arī viņa slēdziens bija tāds pats, – vajadzīgi deviņi punkti.» Skaidrs, ka kļūdījās visi: kāds ne līdz galam izpētot noteikumus, cits – paļaujoties uz tiem, kas to it kā izdarījuši. Cits jautājums, – kurš to varēja, bet kurš – nevarēja atļauties. «Es jūtu, ka kāds nav izdarījis savu darbu. Arī man šajā sakarā ir, par ko padomāt, taču es nevarēju iedomāties, ka nolikums varētu būt neizlasīts un nepārlasīts. Komandas menedžerim, kuram par to maksā algu, šis dokuments būtu jāzina no galvas, vai – sliktākajā gadījumā – iepriekšējā vakarā četras reizes jāpārlasa un jāsaprot.»
Visu rakstu lasiet 15. septembra izdevumā Sporta Avīze.
