6. jūlijā savā 51. dzimšanas dienā LEONĪDS BERESŅEVS saņēma arī vienu diezgan negaidītu dāvanu – uz pirmo "Dinamo Juniors" treniņu bija ieradušies gandrīz 60 (!) hokejistu.
Pieredzējušais treneris aiz pārsteiguma zemē nekrita, un to viņam droši vien neļautu arī palīgi – otrais treneris Juris Opuļskis, kurš nu ir arī Mārupes novada deputāts, un šā hokeja jaunveidojuma adminstrators Aigars Cipruss.
Piektdien, sadalījies divās plūsmās, viss šis jaunekļu bariņš "Daugavas" stadionā kārtoja fiziskās sagatavotības normas – 30 m, 60 m, 400 m un 3000 m skrējienos. Laiks bija karsts, un viens otrs atkailinājis ķermeņa augšdaļu, lai arī varbūt labāk to būtu bijis nedarīt – skaidrs, ka 18–19 gadu veciem puišiem nedrīkst būt alus vēderu, bet viens otrs tomēr izskatās izstīdzējis kā siltumnīcas stāds, kurš nekad nav redzējis sauli. Un no šīs masas Beresņevam un Co ir jāizaudzina kadri Rīgas "Dinamo". Beresņevs jau divas reizes sācis gandrīz no nulles – ar "Junioru" 1995. gada vasarā un "Liepājas metalurgu" 1998. gadā, kur lielākā daļa bija juniori. Un abas reizes pēc kaut kāda laika bijis arī rezultāts.
Leonīd, tu jau nedēļu strādā ar šiem puišiem. Kāds ir pirmais iespaids?
– Nupat nokārtojām normas un dažos vārdos varu teikt: biju gaidījis, ka būs labāk. Fiziskā kondīcija puišiem ir ļoti viduvēja, bet vēl ir tikai sezonas sākums un mums būs, pie kā strādāt. Testos biju gaidījis labākus rezultātus. Bet tāpēc jau esam mēs, treneri, lai uzlabotu viņu fizisko gatavību. "Dinamo Juniors" spēlēs Baltkrievijas čempionātā, mēs drīkstam atpalikt meistarībā vai vēl citos hokeja komponentos, bet es negribētu, ka zaudējam fiziskajā sagatavotībā.
Tu esi bijis "Juniora" un "Liepājas metalurga" pirmsākumos. Mēs ejam uz priekšu, vai...
– Mēs ejam uz priekšu. Katrā ziņā pēdējos gadus gājām. Diemžēl vairākas komandas šovasar beigušas pastāvēt un tas ir solis atpakaļ. Jā, mums ir flagmanis – Rīgas "Dinamo", bet tas, ko cēlām vairākas sezonas, ir sabrucis. Ja runājam par junioru vecumu, progress ir, kaut vai tas, ka ir diezgan daudz spēlētāju. "Juniora" un "Liepājas metalurga" pirmsākumos nebija, no kā izvēlēties. Man ir grūti no šiem gandrīz sešdesmit puišiem izvēlēties tos, kurus paturēt. Pats sliktākais, ka tiem, kuri šobrīd nebūtu noderīgi, man nav nekā, ko piedāvāt vietā. Ja mums būtu vēl citas komandas, varētu puišus piedāvāt "Rīgai 2000", "Latgalei" vai ASK.
Savā karjerā vienmēr esi bijis pirmais treneris. Tagad arī, bet pirmais treneris rezerves komandā.
– Man ir arī otrā trenera pieredze – "Rīgā 2000" pie Ēvalda Grabovska...
Skaidrs, ka ar šiem jaunekļiem gribēsi Baltkrievijā sasniegt kaut kādus rezultātus.
– Protams, taču negaidi tos uzreiz. Es ļoti labi zinu Baltkrievijas čempionāta spēku un solīt kaut ko negribu. Hokejā komanda veidojas trijos gados. "Dinamo Juniors" tikai top, un mūsu galvenais uzdevums būs gatavot rezervi Rīgas "Dinamo". Tas būs mūsu darba galvenais rezultāts. Lai "Dinamo" šos spēlētājus pēc tam varētu izmantot Kontinentālajā hokeja līgā.
Pēc sava aicinājuma tomēr esi pirmais treneris. Vai esi gatavs, vispirms jau psiholoģiski, strādāt, lai gatavotu rezerves, nevis sasniegtu sportisku rezultātu.
– Domāju, ka esmu gatavs. Cilvēka psiholoģija mainās, turklāt ņemot vērā, ka krīzes laikā darba nav arī treneriem. Esmu priecīgs, ka man ir darbs, turklāt darbs ir mājās Latvijā. Šobrīd primārās man nav savas ambīcijas. Jā, esmu radis strādāt, lai būtu rezultāts, bet rezervju gatavošana galvenajai komandai arī ir rezultāts. Lai arī uzskatu, ka trenera darbs jāvērtē pēc rezultāta. Jebkurā līmenī. Varbūt ne pirmā vieta un varbūt arī ne trijniekā, jo baltkrievu klubi ir stipri. "Liepājas metalurgs" arī sāka no nulles, un bija hokejisti, kas šodien vairs nespēlē, taču arī ar viņiem mums bija rezultāti. Bet tagad "Liepājas metalurgs" ir Latvijas čempions! Galvenais vispirms ir pašam pamatīgi strādāt, un augsne tam "Dinamo Juniors" ir, lai varētu izmantot savu pieredzi, iestrādnes, domas. Ja puiši to pieņems, viņi var meistarībā spert platu soli uz priekšu.
Cik spēlētāju paturēsi savā komandā?
– Šobrīd šis skaits ir pārlieku izplūdis, turklāt neko konkrētu pēc nedēļas darba vēl nevaru pateikt. Ir puiši, kuriem trūkst hokejista auguma un ne visi ir vienādi nobrieduši, bet mums nav laika gaidīt, kamēr viņi nobriest un panāk pārējos. Man būs ļoti grūta saruna ar tiem, kurus no šā saraksta svītrosim, taču tas nenozīmē, ka viņi tiks pavisam aizmirsti. Sekošu līdzi, kā viņi aug, un būšu priecīgs, ja puišiem saglabāsies vēlme tikt "Dinamo" fārmklubā.
Vai šobrīd nederīgie nonāks "Rīgā–18"?
– Kāds "Rīgā–18", kāds varbūt arī Ogrē, kur grib veidot junioru komandu.
Kādas ir tavas attiecības ar "Dinamo" galveno treneri Jūliusu Šupleru?
– Pagaidām esam satikuši labi. Kopā vēl neesam strādājuši, bet kā treneri esam kontaktējušies jau tad, kad Jūliuss strādāja Minskas "Dinamo", pēc tam – "Rīgā 2000". Mēs, fārmkluba treneri, centīsimies izpildīt visas viņa prasības, lai tikai būtu labāk "Dinamo". Un to mēs ne mirkli nedrīkstam aizmirst.
Ja tev no "Dinamo" uzreiz atsūtīs piecus spēlētājus...
– Būšu priecīgs. Visus, kurus varētu nosūtīt, zinu un pazīstu, zinu viņu spējas un ko no viņiem var prasīt. Ja atnācēji mēģinās "laist muļķi", mums būs pavisam cita saruna. Centīšos spēlētājiem pierādīt, ka ir arī atpakaļceļš. Bet, ja tevi gribēs atpakaļ, tev tam jābūt gatavam. Un jārāda dinamieša cienīga spēle arī rezerves komandā.
Visu rakstu lasiet 14. jūlija izdevumā
