"Tik daudz cilvēku mājās mūs skatās - nevar vienkārši stāvēt un urbināt degunu. Jāskrien un jāmēģina darīt pat, ja nesanāk," olimpiskā turnīra īpašo auru raksturo Mārtiņš Pļaviņš, kam pārī ar šodienas jubilāru Jāni Šmēdiņu šodien viss sanāca ļoti labi - otrā uzvara turnīrā un droša vieta nākamajā kārtā.
"Kad no rīta Mārtiņš mani apsveica, uzreiz pateicu - labākā dāvana, ko šodien vari pasniegt, ir uzvara spēlē," pēc mača atzina Šmēdiņš, kurš šodien atzīmē savu 25. dzimšanas dienu. "Liels prieks par šo dāvanu - līdz šim noteikti labākā manā dzīvē. Cīnījāmies, visu laiku bijām vadībā un domāju - pietiekami labi nospēlējām. Ar spēli esmu apmierināts." Nekādu sveikšanu Olimpiskajā ciematā Jānis no rīta nav vēlējies - palūdzis svinīgo brīdi atlikt uz vakaru, kad mačs būs aiz muguras. "Teica, ka būšot dāvana..."
Šmēdiņš atzina, ka pretinieks šodien nebija tas visspēcīgākais, tomēr vienalga cienījams. "Šajā grupā visas spēles saspringtas. Protams, bija viņi nedaudz švakāki nekā vācieši, taču, ja kaut nedaudz nenoskaņotos - varētu viegli zaudēt. Tāpēc nekādas vaļības. Pat, ja pirmais sets sanāk pietiekami viegls, otrais te gandrīz vienmēr ir daudz grūtāks. Ne tāpēc, ka atslābinātos, bet tāpēc, ka pretinieks pieļauj mazāk kļūdu, un spēle izlīdzinās." Gandrīz visu spēles laiku virs korta smidzināja viegls lietutiņš, taču Jānis uzsver, ka šoreiz tas par sliktu nenāca. "Pret šiem pretiniekiem tas varbūt pat bija mums par labu - viņiem patīk taisīt daudz māņu sitienu, bet, kad bumba smagāka, tā ilgāk turas gaisā. Tā ka šoreiz pat labi, ka tā. Citreiz būtu citādi."
Izšķirošā spēle par grupas uzvarētāja lauriem ar nīderlandiešiem Numerdoru un Šuilu, kas nākamajā spēlē pēc Latvijas un Venecuēlas cīņas arī guva savu otro uzvaru, būs smaga - tas skaidrs jau šobrīd. "Aiziesim mājās uz viesnīcu, aprunāsimies ar treneri - ko viņš domā. Šovakar vai rīt sāksim par to domāt. Jāiet un jāspēlē - pretinieki ir zināmi. Diezgan neparocīgi mums, taču - mēģināsim pierādīt pretējo!" Mārtiņš Pļaviņš piebilda - specifisko apstākļu dēļ nemaz tik viegli te neklājas arī holandiešiem. "Viņiem jau arī grūti. Pieradis tikai pastiept roku un jau ir augšā, bet šeit smiltis ir tādas, ka patiešām ir jālec. Nekur citur nav bijušas tik dziļas. Daudz kļūdu un spēle līdz ar to arī nav tik skatāma."
Kā jau ierasts, Pļaviņam arī šodien bija lielākā slodze servju uzņemšanā - venecuēlieši mērķtiecīgi kortā meklēja viņu. "Esmu jau pieradis. Galvenais - ja uz Jāni uzservē, lai viņš izsit vienu divas bumbas, un tad jau atkal nāks uz mani. Man tas nav pārsteigums, problēmas nesagādā un patiesībā - varbūt pat labi, jo Jānim pirmā olimpiāde un visādi varētu gadīties. Protams, jebkurš var slikti nospēlēt, bet tomēr," atzina Mārtiņš. Spēles kvalitāte apmierinājusi arī viņu, un labvēlīgā situācija grupā jau rosināja domāt tālāk uz priekšu. Pekinā pirms četriem gadiem bija devītā vieta, Londonā - gribas vairāk! "Devītā vieta mums jau ir. Solis atpakaļ tas pilnīgi noteikti nav un - mēs vēl spēlējam! Redzēs, kā nospēlēsim ar nīderlandiešiem - varbūt vēl būs laba izloze un cīnīsimies, lai būtu vismaz vēl vienu solīti augstāk."
Pretinieku savstarpējās cīņas Mārtiņš ar Jāni aizvadīto dienu laikā skatījušies daudz, un pirmie secinājumi - visi ir ļoti spēcīgi... "Grūti ko prognozēt, jo visas komandas spēlē ļoti labi. Nav kā Pasaules kausā - kā viena aiziet trīs punktus priekšā, otra uzreiz padodas: ai, sāksim no nākošā seta. Šeit tā nevar - šeit nozīme katram punktam, jo to dēļ beigās vari netikt laukā no grupas. Jācīnās par katru punktu. Turklāt tik daudz cilvēku mājās mūs skatās - nevar vienkārši stāvēt un urbināt degunu. Jāskrien un jāmēģina darīt pat tad, ja nesanāk." Nākamā iespēja būs jau parīt - cīņā par E grupas uzvarētāja lauriem.
