Mūziķe un Latvijas Radio 2 personība Antra Stafecka atklāj, ka priecājas par ikdienu, darbu, kas ir saistīts ar sirdslietu – mūziku. Tomēr arī viņai atcelto koncertu dēļ šajā laikā bija neziņa un bažas par nākotni.
«Teikšu godīgi - jaunā gada apņemšanām neticu. Vismaz man nekad nesanāk izpildīt līdz galam. Es vienkārši mēģinu dzīvot. Ja kaut ko gribas, tad vienkārši dari un nosaki konkrētu termiņu. Ja ir mērķis, piemēram, izdot dziesmu, tad ej uz studiju, raksti un strādā. Protams, mājas remonts man vienmēr sanāk neplānoti. Bet kad tas ir sākts, tad ir jāpabeidz. Bet lielas lietas ir, protams, jāplāno.
Man šis gads ir tāds... Esmu nedaudz pašplūsmā. Neesmu apņēmusies šogad darīt to, ko tāpat nedarītu. Es daru to, kas man patīk. Es dziedu, tas ir mans galvenais hobijs, mans darbs, sirds un dvēsele. Mans ir darbs radio. Kur vēl labāk? Es nekad nebiju domājusi, ka strādāšu radio, jo likās: vai es mācēšu? Vai mācēšu runāt pareizi? Bet man ļoti patīk šis darbs, kas saistīts ar mūziku.
Pirms pieteicos konkursā uz darbu radio, es vispār nezināju, ko darīšu dzīvē. Koncertu nav, līdz ar to peļņas arī nav... Man tomēr ir bērniņi un gribas dzīvot normāli. Es varu smejoties teikt, ka skatījos pat darba sludinājumus - izvadāt auto rezerves daļas. Likās, ka to es varētu darīt - braukt mašīnā, bērnus var paņemt līdzi. Par mani mājās smējās. Kad šo stāstu, iedomājos, cik tālu biju aizdomājusies: viss, es vairs nedziedāšu, es vadāšu auto rezerves detaļas. Šobrīd, paldies dievam, man visas lietiņas dzīvē sastājušās tik forši, ka varu būt savā sfērā, darīt, ko es daru. Mans darba laiks ir perfekts. Varu audzināt gan bērnus, gan atpūsties, gan arī muzicēt. Visu varu paspēt!»
Antra Stafecka vienmēr publiskajā vidē ir dzīvesprieka pilna un smaidīga, tāpēc taujājam, kā saglabāt optimismu pašreiz. Viņa atbild: «Es esmu pilnīgākais optimists, esmu puķu bērns savā galvā. Protams, ir brīži, kad padodies un nogursti no visa. Bet es vienmēr mēģinu domāt par rītdienu. Ja šodien ir grūtāk, tad tiekties uz to, lai rītdiena būtu forša. Līdz ar to - visu laiku noturēt tonusiņu sirsniņā. Ja uz to koncentrējas, tad viss ir forši. Arī smaidīt vairāk vajag, un viss. Ja tu smaidi pasaulei, tad pasaule smaida tev.»
