«Sāpes lauž sirdi no domas, ka šādu šo pasauli mēs atstājam saviem bērniem – kara pasauli, naidīgu pasauli, atriebības pasauli, dubultstandartu pasauli...» saka dziedātāja Marija Naumova.
«Ukraina, Karabaha, Izraēla... Tas izplešas... Vairs nav šaubu, ka tas viss drīz nebeigsies un, iespējams, skars arī citas valstis, citus reģionus. Šķiet, ka nekas jauns - pasaule vienmēr ir karojusi, vairāk vai mazāk, bet kari ir bijuši vienmēr. Taču nekad agrāk mūsu civilizācijas vēsturē uz planētas nav bijis tik daudz cilvēku un tik nopietnu ieroču, kas spēj iznīcināt simtiem, tūkstošiem cilvēku dažu minūšu laikā,» viņa raksta savā «Facebook» kontā.
Pagājušajā vasarā pie viņas bija ģimene ar trim maziem bērniem no Harkivas apkaimes. Bumba šīs ģimenes dzīvoklī trāpīja 24. februārī, pēc tam viņi ilgu laiku ceļoja pa okupētajām teritorijām, līdz nonāca Latvijā, un no šejienes devās pie radiniekiem uz Izraēlu, Sederotas pilsētu.
«Vakar atkal bija apšaudes, sprādzieni, slepkavības zem viņu logiem... Saka, ka šāviņš nekrīt vienā bedrē, bet izrādās, ka krīt... To vairs nav iespējams mainīt, cilvēce ir aizgājusi pārāk tālu. Bet ko nu?! Šis jautājums nepamet manu galvu pēdējās 24 stundas. Ko mums tagad darīt pašiem, saviem bērniem, ģimenei, draugiem? Iekšā ir patiesa pārliecība, ka viss notiek kāda iemesla dēļ. Lai arī kā būtu, svarīgākais ir saglabāt mieru savā dvēselē,» uzskata dziedātāja. Viņasprāt, par spīti visiem tumšajiem spēkiem, ir jāizbauda katrs dzīves dāvātais mirklis, jādāvā apkārtējiem smaids, prieks un siltums.
«Pārvērtiet visu mīlestībā, palīdziet kādam, kuram ir vajadzīga palīdzība, neatkarīgi no tā, kas ir šis cilvēks, kāda ir viņa reliģija, ādas krāsa, kādā valodā viņš runā. Vienkārši palīdziet. Māciet bērniem pieklājību, pacietību un rūpes par citiem. Māciet viņiem nemelot, nebūt rupjiem un nebūt vienaldzīgiem. Pieradiniet viņus klausīties skaistu mūziku, sadraudzēties ar dabu, ar mākslu... Tās visas ir vienkāršas lietas, bet tās prasa laiku, vērību un visu šo īpašību izkopšanu sevī...» saka Marija Naumova.
«Dievs, dod mums spēku tikt tam visam cauri. Palīdzi nekļūt sarūgtinātam, naidpilnam, neienīst... Palīdzi šim vēsturiskajam brīdim iet citu ceļu - pretī mieram, uz draudzību un vienotību... Daudzējādā ziņā tas ir atkarīgs no mums pašiem, jo jebkurš karš sākas sirdī,» Marija uzskata. Tāpēc viņa aicina: «Attīrīsim savas sirdis no meliem, skaudības, vēlmes būt labākiem un pārākiem pār citiem. Atbrīvosimies no bezgalīgajām vajadzībām, no pieķeršanās materiālajām vērtībām, no pašlabuma, lepnuma un alkatības... Mēs visi esam vienas zemes bērni un, kamēr to neapzināsimies, dzīvosim bailēs, dzīvosim vardarbībā, dzīvosim karā...»
