Piektdiena, 17.maijs

redeem Dailis, Herberts, Umberts

arrow_right_alt Vakara Ziņas \ Skandāli

Teātra observatorija iekuļas parādos

© F64

Jaunā skandālā ierauta režisores Gaļinas Poļiščukas Teātra observatorija. Kāds no sadarbības partneriem apgalvo, ka režisore uzņēmumam palikusi parādā gandrīz 2000 latu par skaņas un gaismas operatoru nodrošinājumu, kā arī dekorāciju montāžu pērn janvārī.

Pieļauj teātra bankrotu

Rēķinu par skaņas un gaismas operatoru pakalpojumiem un dekorāciju montāžas darbiem Teātra observatorijas vadītāja Gaļina Poļiščuka nav pieņēmusi, kaut arī tas sastādīts pēc pašu teātra darbinieku norādītā darba apjoma. Tā kā Poļiščuka ar uzņēmumu «Freelancer» nav norēķinājusies, šīs firmas vadītājs Valērijs Makrekovs gatavojas vērsties tiesā. Teātra pārstāvji gan apgalvo, ka pakalpojums, par kuru piestādīts rēķins, nav izmantots – tiek pat pausts izbrīns, kāpēc uzņēmējs šo problēmu nerisina tiesā, kaut arī strīds aizsācies jau pirms gada.

Jāpiebilst, ka finansiālu grūtību dēļ atsevišķi nozares speciālisti Teātra observatorijas nākotni sāk vērtēt kā visai šaubīgu un pieļauj, ka šis teātris drīzumā varētu nonākt uz bankrota sliekšņa.

Regulāri pārtērē finansējumu

Sadarbības līgums ar «Freelancer» noslēgts 2008. gada pēdējā ceturksnī, kad nodibināts teātris. Makrekovs atzīst, ka projektam jau sākotnēji bijis šaubīgs fons: uzņēmums vispirms pieaicināts palīgā caur paziņām, lai nodrošinātu tehniskos darbiniekus skatuves montāžai, bet vēlāk ar to bez konkursa noslēgts līgums, kas savukārt izraisījis neapmierinātību firmas konkurentos.

Sadarbība ar teātri jau no paša sākuma esot veidojusies problemātiska: pirmajos divos mēnešos – oktobrī un novembrī – «Freelancer» darbinieki apmācīti un nodarbināti ļoti intensīvi, tāpēc gaismošanas un skaņošanas budžets krietni pārtērēts. Decembrī darba stundu skaitu nācies ierobežot, lai teātris iekļautos pieejamā finansējuma rāmjos. Neraugoties uz to, kopumā Makrekovs sadarbību vērtē kā veiksmīgu, jo tā noritējusi saskaņā ar noslēgto līgumu. Darbinieki savu padarījuši atbilstoši pieprasījumam, un teātra pārstāvji e-pastā nosūtījuši strādāto stundu skaitu, pēc kura uzņēmējs aprēķinājis atbilstošu samaksu un to arī saņēmis.

Taču, kad nosūtīts rēķins par janvāri, teātrī vairākas personas pametušas amatus, savukārt Poļiščuka atteikusies parakstīt līguma pieņemšanas-nodošanas aktu un maksāt prasīto summu.

Pēkšņi nolemj nemaksāt

Makrekovs norāda, ka 2009. gada janvārī abiem Teātra observatorijā nodarbinātajiem «Freelancer» darbiniekiem darāmā bijis pilnas rokas. Uzņēmējs demonstrē e-pasta izdruku no teātra direktores Dainas Šadres, kurā norādīts, ka viens no skatuves darbiniekiem nostrādājis 266 stundas, bet otrs – 214. Atbilstoši līgumā noteiktajam tarifam «Freelancer» teātrim nosūtījis rēķinu par 1980 latiem, taču Poļiščuka atteikusies to apmaksāt. Teātra observatorijas pārstāvji uzstāj, ka šādu pakalpojumu nav saņēmuši. Poļiščuka uzņēmējam skaidrojusi, ka pēc finansējuma samazinājuma teātrim naudas nepietiek, un piedāvājusi samaksāt 900 latu – tik, cik paredzēts teātra budžetā. Taču uzņēmējs uzsver, ka tā nav pat puse no pienākošās summas un nesedz visus izdevumus.

Ņemot vērā nelāgo pieredzi, sadarbību ar teātri Makrekovs februārī pārtraucis, kaut arī līgums noslēgts līdz 2009. gada jūnijam. Abus «Freelancer» darbiniekus Teātra observatorija esot pārvilinājusi, un tie joprojām tur strādā. Par februāri sastādīts skrupulozs līgums par kopējo summu 738 lati, kurus teātris 1. aprīlī arī samaksājis, taču 1985 latus par janvāri uzņēmējs gaida joprojām. Makrekovs jau pērn maijā draudējis ar vēršanos tiesā, aicinot teātri nosegt parādsaistības, kas jau tobrīd kopā ar līgumsodu bija 2617 latu.

Piedraud ar Darba inspekciju

Poļiščukas 26. maijā uzņēmējam nosūtītajā atbildes vēstulē norādīts, ka gaismas operatoru nodrošinājumu un dekorāciju montāžas darbus «Freelancer» veic pēc teātra pieprasījuma, taču tāds janvārī nav izteikts, līdz ar to teātris šos pakalpojumus neesot saņēmis. Vēstulē apšaubīts arī rēķina pamatojums – saskaņā ar līgumu uzņēmumam rēķins jāsastāda līdz katra nākamā mēneša 5. datumam, bet par janvāri tas izrakstīts tikai 10. februārī. «Šāda kavēšanās pierāda faktu, ka Jums nemaz nebija pieprasījuma par šo mēnesi, tādēļ radās grūtības to sastādīt,» raksta Poļiščuka. Režisore arī norāda, ka izrāžu gaismošanas, apskaņošanas un montāžas darbus veikušas personas, kas «Freelancer» algotu darbu nestrādāja, jo ar abiem darbiniekiem neesot noslēgts darba līgums. «Līdz ar to, visticamāk, esat viltojuši dokumentus un uz to pamata mēģinājāt izspiest no mums naudas līdzekļus, kuri Jums nepienākas, jo «Freelancer» no janvāra nav veikusi līgumā paredzētos darbus.»

Uz brīdinājumu vērsties tiesā Makrekovs saņēmis atbildes draudus, ka viņam tiks uzsūtīta Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, kā arī tiesībsargājošās institūcijas, lai tās izvērtē viņa darbību atbilstību likumdošanai.

Teātris tiesai gatavs

Teātra observatorijas direktore Šadre komentāros ir skopa: «Lai šis kungs vēršas tiesā. Mēs neesam izmantojuši tādus pakalpojumus, par kādiem šis kungs vēlas mums piestādīt rēķinu. Man pat negribas sākt kaut kādu attiecību skaidrošanu presē, jo tas ir saistīts ar cilvēkiem, kas strādāja teātrī vēl pirms manis, bet rēķini ir neadekvāti, un, ja šai firmai ir pretenzijas, viņš var vērsties tiesā.»

Savukārt režisore Poļiščuka pašpārliecināti norādīja: «Ja viņš par to ir tik pārliecināts, tad kāpēc vēršas pie »VZ«, nevis tiesā? Manuprāt, tā būtu objektīva rīcība, ja viņš ir tik pārliecināts par to, kā un cik oficiāli viņš strādā un kādas mahinācijas veido. Man vispār par to nav jārunā – esmu režisore un ar šādiem jautājumiem nenodarbojos. Ja ir kādas pretenzijas pret teātri, tās ir jārisina tiesā. Viņš gatavojas to darīt jau no pagājušā gada. Smieklīgi.»

Skandālam būs turpinājums

Makrekovs šobrīd tiešām gatavojas vērsties Civiltiesā, taču procesu kavē finansiālās grūtības. «Es neesmu radis vērsties pie citiem ar kaut kādiem jautājumiem, bet tad izlasīju kādu rakstu, ka viņa [Poļiščuka] ir tik jauka, brīnišķīga un pūkaina, nemāk melot un tamlīdzīgi, bet viņa ne tikai māk melot, bet arī ļoti skaisti draudēt,» uzskata uzņēmējs.

Jāpiebilst, ka saistībā ar Teātra observatoriju ik pa laikam uzvirmo lielāki vai mazāki skandāli, turklāt vairākas nebūšanas paustas tikai neformālās sarunās. Piemēram, pagājušā gada maijā no Latvijas tika izraidīts Teātra observatorijas melnādainais aktieris Frederiks Komba, kuram nebija ne uzturēšanās atļaujas, ne darba līguma.