Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Vakara Ziņas \ Trakas lietas

Kurzemē vīrs sievu nošauj kā mednieks dzīvnieku

© F64

«Aivars savu sievu nošāva kā mednieks dzīvnieku, kas skatās uz savu slepkavu, bet nespēj aizbēgt,» tā Saldus novada Lutriņu pagasta iedzīvotāji saka par traģēdiju, kurā bojā gāja SI «Lutriņi» valdes priekšsēdētāja Inta Pole.

Lode vēderā izdzēš dzīvību

51 gadu vecais Aivars Polis savu 48 gadus veco sievu Intu aukstasinīgi nogalināja «Dambīšu» mājās 9. jūlijā ap pusdienlaiku. Sieviete bija atgūlusies nosnausties, mājās bijis arī 26 gadus vecais dēls, kad istabā ienācis bruņojies dzīvesdraugs un pavērsis pret sievieti medību bisi. Pēc īsas sarunas ar sievu Aivars izšāvis, un lode nāvējoši trāpījusi viņai vēderā. Vīrietis mēģinājis nošauties arī pats, taču tas nav izdevies, viņš guvis tikai savainojumu plecā. Aizdomās turētajam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Aivaram bijusi oficiāla atļauja turēt bisi. Viņš savulaik darbojies Zemessardzē, bijis mednieks. Ņemot vērā notikušā apstākļus, kurus policija sīkāk pašlaik nekomentē, izvirzīta tikai viena versija – traģēdija notikusi sadzīves konflikta dēļ, iespējams, abu starpā noticis strīds.

Labs cilvēks un laba vadītāja

Dienā, kad »VZ« ieradās Lutriņos, pie dzīvojamām ēkām bija izkārti karogi sēru noformējumā – todien nošautā Inta tika guldīta zemes klēpī. «Šodien ir tāda savāda sajūta, jo traģēdijas vieta atrodas tikai kilometra attālumā no Lutriņu centra, un Inta pēdējo reizi no morga ir atgriezusies savās mājās, no kurienes tad viņu arī izvadīs pēdējā gaitā. Mums nav oficiāla piemiņas diena, vienkārši vienojāmies, ka izkārsim karogus. Inta bija savējā – Lutriņos dzimusi un augusi, viņa bija labs cilvēks un laba darba devēja,» saka kāda pagasta centrā sastaptā sieviete. Pole bija SIA «Lutriņi», kuras pamatdarbības virziens ir piena lopkopība un liellopu gaļas ražošana, valdes priekšsēdētāja. Savulaik Pole tikusi arī ievēlēta par Lutriņu pagasta padomes deputāti un bijusi sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas locekle. «Par Intu neko sliktu nevaru teikt, viņa bija cilvēks savā vietā. Pirms gadiem sešiem, kad viņa sāka strādāt par priekšnieci, visi teica, ka būs traki – sieviete pārņem vadību. Bet cepuri nost, darbs gāja uz priekšu, un visi viņu klausīja, viņa tika galā arī ar visiem dzērājiem. Inta bija stingra un vienmēr savu vārdu turēja,» »VZ« savu darba devēju raksturo Lutriņu iedzīvotāja Anita. Sieviete labi pazinusi arī Intas vīru Aivaru – abi mācījušies vienā klasē. Aivars strādājis sievas vadītajā firmā par mehanizatoru. «Nezinu, kāpēc tāda baisa traģēdija notika, neviens pat iedomāties nevarēja, ka Aivars ir uz ko tādu spējīgs, – viņš bija normāls un mierīgs cilvēks gan darbā, gan arī sabiedrībā,» saka Anita.

Nesaskaņas ģimenē nav manītas

Arī citus Lutriņu iedzīvotājus notikušais ir šokējis. Inta un Aivars saticīgā laulībā nodzīvojuši 28 gadus. «Vismaz no malas nevarēja pateikt, ka viņiem ir kādas nesaskaņas. Pasākumos un ballēs abi vienmēr bija kopā, sapucējušies un smaidīgi. Aivars dancināja savu sievu, izdancināja arī citas, nu, kā jau ballē,» teic Anita. «Vai maz Intai bija 20 gadu, kad abi apprecējās. Šķiet, viņi viens otram bija pirmā mīlestība,» atceras kāda mirušās sievietes paziņa. Abi izaudzinājuši divus dēlus. Ģimenei bijusi arī visai plaša pašu saimniecība – cūkas un jaunlopi, kā arī apstrādāta aramzeme. «Es pat teiktu, ka viņi bija paraugpāris. Nekā viņiem arī materiālajā ziņā netrūka – viņi bija pārtikuši cilvēki, bija mašīnas, viena pat pavisam jauna,» stāsta kāda no tuvējo māju iedzīvotājām, kura gan nevēlas publiskot savu vārdu. «Protams, mēs jau nezinām, kas notika ikdienā mājās, – vai bija kādi strīdi, ķīviņi, jo viņi dzīvoja viensētā, kur kaimiņi ir pieklājīgā attālumā. Ir cilvēki, kas netīro veļu mazgā publiski, bet Inta nebija no tiem,» saka kāds kaimiņš. Par patiesajiem traģēdijas iemesliem apkārtējie var tikai izteikt minējumus, iespējams, tā bijusi greizsirdība, bet, iespējams, šī ir kārtējā reize, kad pie vainas ir pārlieku liels izdzertā alkohola daudzums, kas aptumšojis uzbrucēja prātu.

Dzēris divus mēnešus bez pārtraukuma

Aivara kāri pēc alkohola Lutriņos ļaudis min kā vienīgo vīrieša netikumu, citi to nosauc par patiešām īstu slimību. «Aivaram bija tendence dzert nedēļām. Viņš, kad uzkāpa uz korķa, netika nost. Cik reižu ārsti viņu nav atpumpējuši, paglābuši no nāves,» zina teikt teju katrs vietējais. Vēl pērnvasar tieši dzeršanas dēļ Aivars bijis uz miršanas robežas un viņam bijušas nepieciešamas donoru asinis, kuras pēc Intas lūguma ziedojis ne viens vien lutriņnieks. «Inta pati paglāba savu slepkavu,» tagad nopūšas paziņas.

Tiesa, ar vīriem pie veikala vai kādā miteklī Aivars laiku nav vadījis, pārsvarā dzēris mājās, reizēm atnācis kājām vai atbraucis ar mašīnu uz veikalu pēc kārtējās pudeles. Pēdējos divus mēnešus Aivars esot dzēris bez pārtraukuma. Dzeršanas dēļ kavējis arī darbu, sieva kā priekšniece ne reizi vien viņam izteikusi brīdinājumu, ka viņš zaudēs darbu, līdz arī savu solījumu izpildījusi, stāsta Lutriņos. Visticamāk, šis tad arī bijis galvenais slepkavības motīvs. «Pareizi Inta darīja, ka viņu atlaida, jo kā gan viņa varētu būt laba priekšniece, ja redzētu tikai citus dzērājus,» vietējie atzinīgi vērtē nu jau mirušās vadītājas rīcību. Runājot par Aivara rīcību, ļaudis viņu raksturo kā mazdūšīgu cilvēku, kas spējis pacelt ar īstu lodi pielādētu ieroci pret neaizsargātu un gultā gulošu sievieti, bet pats sev iešāvis vien ar skrotīm. «Ja jau gribi to darīt, tad izdari, bet šim pietrūka drosmes,» spriež kaimiņiene.

Atkārtojas iepriekš pārdzīvota traģēdija

Baisā traģēdija ar Intu vietējiem ir milzu trieciens arī tāpēc, ka pirms desmit gadiem līdzīgs noziegums starp vienas ģimenes locekļiem pagastā jau notika. Toreiz Ziemassvētkos kādreizējais Saldus policijas darbinieks Jānis Krastiņš nošāva savu 21 gadu veco audžumeitu Pārslu. «Toreiz tā situācija bija mazliet citāda, jo sieva un vīrs šķīrās un par iespējamo traģēdiju varēja nojaust, jo tur jau iepriekš bija incidenti,» atceras vietējie. Todien Jānis jau pieaugušās audžumeitas un mazgadīgā dēla klātbūtnē pavērsa ieroci pret abu māti. Meitene, sargājot mammu, pielēkusi viņai priekšā un pati guvusi nāvējošu traumu. Īstajam upurim izdevies izmukt no dzīvokļa, pārskriet pāri ielai un paslēpties kādā no pretējās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem. Neatradis sievu, varmāka kāpņu telpā nošāvās.