Prātīgi sastādīta ēdienkarte palīdz saglabāt labu veselību arī cienījamā vecumā. Pat ja maciņš paplāns, savu iespēju robežās jācenšas, lai uzturs būtu sabalansēts un daudzveidīgs. Zināmu vietu tajā ieņem arī piena produkti.
Stāsta diētas ārsts Andis Brēmanis: «Piena produkti ir olbaltumvielu avots un sava veida kalcija avots, bet vienlaikus arī taukvielu avots, tāpēc ir jāizvērtē, cik daudz šo uzturvielu konkrētajam cilvēkam vajag, cik viņa organisms tās tērē un kāda ir viņa ēdienkarte kopumā.»
Laikmetīgas korekcijas
«Droši vien katrs ir redzējis attēlu ar uztura piramīdu. Parastajā klasiskajā variantā piramīdas apjomīgākā daļa atvēlēta graudaugiem un tālāk seko augļi, dārzeņi, zaļumi un tamlīdzīgi produkti,» saka diētas ārsts. «Taču šobrīd jāņem vērā, ka cilvēku dzīvesveids ir kļuvis kūtrāks nekā, piemēram, pirms pusgadsimta, un līdz ar to viņiem ir daudz vairāk problēmu, ko rada liekais svars un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, izplatīts arī otrā tipa diabēts. Tādēļ uztura piramīdas pamatu ieteicams veidot tieši no dārzeņiem, zaļumiem, ogām, augļiem, pākšaugiem. Pēc tam nāk graudaugi, vēlams – pilngraudu produktu veidā, piemēram, pilngraudu auzu pārslas, rupja maize, brūnie rīsi, miežu putraimi un tamlīdzīgas lietas, un tikai pēc tam seko plauktiņš, kur ir vieta piena produktiem, gaļai, olām, zivīm. No tā izriet, ka piena produkti ikdienas ēdienkartē vēlami nelielos daudzumos.»
Jāizvērtē plusi un mīnusi
A. Brēmanis norāda, ka ir būtiski izvērtēt, kādu pozitīvu vai ne tik pozitīvu efektu katrs produkts mums var dot. Ja cilvēkam ir alerģiska reakcija pret piena olbaltumvielām vai laktozes nepanesība, tad piena produktus var uzturā nelietot nemaz. Piesardzīgai attieksmei jābūt pret piena taukiem, kuru avots ir sviests, siers, krējums, treknākās biezpiena šķirnes un tamlīdzīgi, jo piena tauki ir tie, kas veicina ar holesterīnu saistītās nevēlamās norises – aterosklerotiskos procesus. «Ņemot vērā, ka senioriem bieži vien ir sirds un asinsvadu problēmas, no holesterīna izgulsnēšanās cieš arī asinsvadi galvas smadzenēs un citur, piena tauki uzturā vēlami mazāk,» skaidro diētas ārsts. «No otras puses – ieteicami ir skābpiena produkti, jo tajos ir labās pienskābās baktērijas. Tie ir paniņas, rūgušpiens, kefīrs vai dabisks jogurts, kuram nav pievienots pārāk daudz cukura. Priekšroka dodama tādiem skābpiena produktiem, par kuriem zināms, kādas pienskābās baktērijas tie satur, bet noderēs arī vienkārši saraudzēts piens. Labās baktērijas – probiotiķi zarnu traktam ir vajadzīgi, jo tie nomāc kaitīgo zarnu mikrofloru un reducē dažādas kaitīgas vielas, kas tur radušās. Savukārt svaigs piens lietojams retāk. Samērā izplatīta ir arī laktozes – piena cukura nepanesība, kas bieži vien parādās ar gadiem. Tas nozīmē, ka organismam trūkst fermenta – laktāzes, kas sašķeļ piena cukuru, tāpēc neraudzēts piens daļai senioru izraisa zarnu darbības traucējumus, rada diskomfortu, vēdera pūšanos un tamlīdzīgas nepatīkamas izpausmes.»
Piedeva labam pamatam
«Tātad piena produktiem senioru ēdienkartē ir sava vieta, bet tā nav vadošā,» rezumē A. Brēmanis. «Galvenais uzdevums ir rūpēties par pamatu – dažādiem svaigiem, sutinātiem, vārītiem, tvaicētiem vai citā veidā sagatavotiem dārzeņiem, noteikti vajag padomāt arī par pākšaugiem – kā tos biežāk iekļaut savā ikdienas ēdienkartē, vismaz pāris reizes nedēļā. Ja ēd biezpienu, tad ir vērts bagātīgi pievienot zaļumus un rupjo maizīti klāt piekost. Vāriet miežu putraimu biezputru, grūbas, brūnos rīsus vai kas nu garšo. Vai gatavot putru pienā un vai pielikt sviesta pikucīti – tur jāskatās, kāda konkrētajam cilvēkam ir fiziskā noslodze un kādi ir viņa holesterīna rādītāji. Ja runa ir par tādiem senioriem, kuri ir kustīgi, daudz strādā dārzā, izvēlas fiziski aktīvus vaļaspriekus, kas palīdz uzturēt labu formu un figūru, tad viņi var to atļauties.».
