Senioriem gripas epidēmijas laikā jāpievērš īpaša uzmanība veselībai un profilakses pasākumiem, jo gados vecāki iedzīvotāji ir gripas saslimšanas riska grupa, uzskata Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti. To apliecina arī augstais gripas pacientu skaits tieši senioru vecumā un fakts, ka slimnīcās ar gripas izraisītu pneimoniju visvairāk ievietoti tieši pacienti virs 65 gadu vecuma.
Gripa ir akūta, īpaši lipīga infekcijas slimība, kas ļoti strauji izplatās. Vesels cilvēks ar gripu inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusu, vai saskaroties ar priekšmetiem, uz kuriem atrodas gripas slimnieka deguna vai rīkles izdalījumi. Vissmagāk no gripas cieš riska grupu pacienti. Viena no šīm riska grupām ir iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem un cilvēki ar hroniskām saslimšanām (plaušu, sirds, vielmaiņas (cukura diabēta) un nieru slimībām, pacienti ar imūndeficīta sindromu un citi). Turklāt jāņem vērā, ka daudziem cilvēkiem virs 60 gadiem riska faktors nav tikai gadu skaits, bet arī hroniskas saslimšanas – tātad viss kopā.
Seniori – riska grupa
Kāpēc seniori ir riska grupa? Iedzīvotājiem pēc 65 gadu vecuma imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās kaites, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas. Arī dati apliecina, ka seniori ir riska grupa, jo nāve gripas infekcijas dēļ visbiežāk piemeklē cilvēkus vecumā virs 65 gadiem, stāsta SPKC speciāliste Laura Ševčenko. Arī šis gads sācies ar gripas epidēmiju, kas bijusi nežēlīga pret vairākiem pacientiem – šogad konstatēti jau četri nāves gadījumi gripas radīto komplikāciju dēļ, viens no tiem pagājušonedēļ – miris pacients virs 80 gadiem, kuram bija sirds asinsvadu, nervu sistēmas un citas hroniskās saslimšanas. Neviens no pacientiem, kuri šajā gripas sezonā miruši, pret gripu nebija vakcinēts.
Pagājušā gada gripas sezona noritēja vieglākā formā, tomēr reģistrēti pieci nāves gadījumi – trīs no tiem bija pacienti virs 60 gadiem, savukārt 2012.–2013. gada gripas sezona Latvijā noritēja ļoti smagi – kopējais slimnīcā ievietoto pacientu skaits bija ap 2000, bet ar gripas izraisītu pneimoniju – 754. Ar gripas infekciju nomira 79 cilvēki, no viņiem 44 vecumā virs 60 gadiem.
Ideāli – saruna ar ārstu pirms epidēmijas
Ideālā gadījumā, tuvojoties gripas sezonai, pacientam, īpaši senioram un cilvēkam ar hroniskām saslimšanām, gripas profilakses pasākumi būtu jāizrunā ar ģimenes ārstu. Pirmais profilakses pasākums, kas vēl pirms gripas sezonas sākuma senioriem jāapspriež ar savu ģimenes ārstu, ir vakcinācija. Sezonālā vakcīna pasargā no trim gripas vīrusiem. Tomēr gripas vīrusi katru sezonu mainās, tāpēc senioriem un citu riska grupu iedzīvotājiem potēšana ieteicama katru sezonu. Vakcinācija samazina gan smagu gadījumu, gan nāves gadījumu skaitu.
Epidemiologi atgādina: riska grupu iedzīvotāji var saņemt gripas vakcīnu, kas 50 procentu apmērā tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Lai to saņemtu, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārstam jāizvērtē pacienta atbilstība riska grupai, kam ir tiesības saņemt vakcināciju ar atlaidi, kā arī pacienta veselības stāvoklis. Ņemot vērā gripas epidēmijas ilgumu (līdz pat 14 nedēļām) un imunitātes izstrādei nepieciešamo periodu (vidēji 10–14 dienu pēc vakcinācijas), pēc SPKC skaidrojuma, vakcinācija var dot efektu arī tad, ja tā veikta gripas epidēmijas sākumā. Vakcinācija pret gripu var pasargāt no smagu gripas komplikāciju rašanās, un vēl – svarīgi vakcinēties, ja plānota ārstēšanās stacionārā vai plānveida operācija rudens – ziemas periodā, kad pieaug elpceļu vīrusu izplatība, tajā skaitā gripas vīrusu izplatība. Šis ieteikums ir ļoti būtisks, jo nepilna trešā daļa pacientu, kuri miruši gripas komplikāciju dēļ, ar gripas vīrusu inficējās tieši slimnīcā, ārstējoties no citas kaites.
Lai nebūtu sarežģījumu
Tiesa, vairākumā gadījumu pacienti gripu pārslimo viegli, taču gripas vīruss ir bīstams, ja cilvēkam jau ir kādas veselības problēmas – vīruss tās var saasināt. Tāpēc, ja parādās gripas simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, galvassāpes, sauss klepus, sāpes aiz krūšu kaula, kaulu laušanas sajūta), jāpaliek mājās. Gripas gadījumā slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai. Ja saslimšana norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām, pacientam nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, uzsver L. Ševčenko. Biežākā gripas vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija, savukārt pazīmes, kas var liecināt par gripas komplikācijām, ir samaņas traucējumi vai krampji, deguna asiņošana; dezorientācija; pēkšņas sāpes krūtīs. Šādu simptomu gadījumā nekavējoties atkārtoti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai jāzvana neatliekamajai medicīniskai palīdzībai – 113.
PADOMI
Senioriem jāsargājas no gripas īpaši
Vakcinācija jāpārrunā ar ģimenes ārstu
Seniori, kas vecāki par 65 gadiem, var saņemt vakcīnu ar 50% atlaidi
Jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem
Pēc iespējas biežāk jāmazgā rokas
Jāvēdina telpas
Jālieto sulas, zāļu tējas
Jāēd vairāk produktu, kas palīdz cīnīties ar vīrusiem – svaigi dārzeņi, citrus- augļi, ķiploki
Ja seniors tomēr saslimis, jāpaliek mājās
Svarīgi!
Ja saslimšana norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām, pacientam nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu
