Laikā, kad gaisa temperatūra ir tik mainīga un mēs esam izsalkuši pēc siltajiem saules stariem un enerģijas, aizvien vairāk pieaug saslimšanas risks ar dažādiem vīrusiem. Vasarā uzņemtie vitamīni ir izsīkuši un pašsajūtā rodas “caurumi”, ko nepieciešams aizpildīt ar organismam nozīmīgām un šai laikā īpaši vērtīgām uzturvielām. Konsultē: uztura speciāliste Lizete Māldere.
Olbaltumvielām bagāti produkti
Vienas no organisma imunitātes stiprināšanai vērtīgākajām vielām ir olbaltumvielas. Tās organismā ir neaizvietojamas jo no olbaltumvielām veidojas fermenti jeb enzīmi, hormoni, antivielas, kā arī antigēni u.c. organismam svarīgi savienojumi. To trūkums var būt par iemeslu sliktai pašsajūtai un zemām organisma aizsargspējām. Vidēji 70 kg smagam cilvēkam dienā ir jāuzņem līdz pat 70g olbaltumvielu. Infekciju un drudža laikā to nepieciešamība pieaug, tādēļ laikā, kad visapkārt klejo dažādi vīrusi ir ļoti svarīgi sekot līdzi regulārām un uzturvielām bagātām ēdienreizēm. Steidzīgajā ikdienas ritmā vismaz 2 - 3 reizes dienā uzturā jāiekļauj olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti, - dažādas zivis, olas, rieksti, pākšaugi un liesa gaļa, piemēram, vistas gaļa. Viena saujas izmēra tvaicēta vistas fileja satur līdz pat 40g olbaltumu – vairāk nekā pusi no nepieciešamās olbaltumvielu dienas normas.
Vitamīni un minerālvielas
B grupas vitamīni ir vitāli nepieciešami vielmaiņas procesiem, tādejādi arī organisma aizsargspējām. Tie ir plaši pārstāvēti gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes produktos. Taču jāievēro, ka tie ir ūdenī šķīstoši vitamīni un tie zūd, piemēram, gaļu vairākkārt atsaldējot vai karsējot.
Labai pašsajūtai nozīmīgas ir tādas minerālvielas kā selēns un cinks, kas organismā novērš brīvo radikāļu radītās izmaiņas šūnu līmenī, kā arī aktivizē un ietilpst vairāku enzīmu sastāvā, tādejādi, esot organisma vielmaiņas pamatā. To avoti ir gan gaļa un tās subprodukti, piemēram, aknas, gan zivis, jūras veltes, piena produkti, pilngraudi, rieksti un sēklas. Taču jāatzīst, ka to uzsūkšanās no augu valsts produktiem ir salīdzinoši zemāka nekā no gaļas, jo to kavē augu valsts produktos sastopamie fitāti un oksolāti.
Organisma aizsargspēju pamatā ir arī vesels gremošanas trakts, tamdēļ, svarīgas ir labās baktērijas jeb probiotikas, kas sastopamas skābpiena produktos, kā arī skābētos kāpostos, gurķos un citos dārzeņos un augļos.
Maltītēs - svaigi produkti!
Ziemas sezonā un jo īpaši gripas laikā ir svarīgi izvēlēties svaigus pārtikas produktus. Uzglabājot tos jāsargā no tiešiem saules stariem, siltuma un skābekļa piekļuves. Savukārt gatavojošanas procesā ir vēlams izvairīties no vairākkārtējas sildīšanas, straujas vai atkārotas atsaldēšanas, produktu pārmērīgas apcepšanas, papildus sāls un taukvielu pievienošanas.
Viens no variantiem veselīgām, sildošām un uzturvielām bagātām pusdienām, ko iesaka uztura specialisti, ir vistas zupa ar kāļiem, ķirbi, burkāniem un mājās uz palodzes diedzētiem lociņiem. Šāda zupa nodrošina gan optimālu olbaltumvielu daudzumu, gan B grupas vitamīnu, selēna, cinka un C vitamīna devu vienā ēdienreizē. Mītiem, kas nereti izskan par vistas gaļu un tajā esošiem augšanas stimulatoriem un hormoniem, nav nekāda pamata, jo šo vielu lietošana ir aizliegta. Veikalos nopērkamā vists gaļa būs liesāka, savukārt lauku saimniecībā augušas vistas gala - treknāka ar augstāku polinepiesātināto taukskābju daudzumu, taču olbaltumvielu daudzums būs līdzīgs. Ne tikai zupā, bet arī citos veidos pagatavota, vistas gaļa var būt lielisks pamats organisma imūnsistēmai un tās optimālai darbībai. Tajā ir zems piesātināto taukvielu daudzums, bet augsts neaizstājamo olbaltumvielu skaits, tā ir viegli sagremojama, garšas ziņā maiga un ātri pagatavojama.
Veselības dobe - mājās uz palodzes
Lieliski antioksidantu avoti vīrusu sezonā ir diedzētas sēklas, graudi, lociņi un dažādie garšaugi ar ko iespējams palutināt savas garšas kārpiņas, kā arī cīnīties pret nogurumu, neveselīga dzīvesveida un vides piesārņojuma radītajām sekām. Tos var ērti audzēt mājās uz palodzes un pievienot katrā ēdienreizē. Tie ir arī lielisks C vitamīna avots, kas ir obligāti jāuzņem ar uztura palīdzību ik dienas. Ar C vitamīna lietošanu gan jābūt piesardzīgam, jo, laužot populāro mītu - jo vairāk C vitamīna gripas laikā, jo labāk – jāsaka, ka pārmērīgas C vitamīna devas nevairos organisma aizsargspējas, tam ir savas pozitīvās ietekmes robežas.
