«Es jau neesmu nekāds žūpa, es tikai izsmalcināti atpūšos,» cilvēks ielej sev glāzi dārga konjaka un atlaižas dīvānā pie televizora. «Par sevi vajag rūpēties,» gudri pamāca kaimiņiene, ar nožēlu paskatīdamās uz sakņu dārzā piekusušo kaimiņu un aizsteigdamās uz aptieku pēc vitamīnu burciņas.
Par to, kurā brīdī rūpes par sevi un savu veselību pārvēršas neapzinātā kaitējumā, stāsta hepatoloģe Ieva Tolmane, Rīgas Austrumu klīnikās universitātes slimnīcas aknu slimību nodaļas vadītāja.
– Kādi faktori visbiežāk izraisa toksiskus aknu bojājumus?
– Ir vairāki nopietni aknu toksisko bojājumu izraisītāji. Pirmkārt, tas ir alkohols. Pie šīs grupas var pieskaitīt arī enerģijas dzērienus. Otrkārt, medikamenti. Treškārt, uztura bagātinātāji, arī tie, kas ir augu valsts preparāti. Ceturtā grupa varētu būt sadzīves ķīmija.
– Par alkoholu runājot – kur ir robeža? Vai tiešām vakarā izdzerta viena divas vīna glāzes ilgtermiņā var kaitēt aknu šūnām?
– Ne visiem cilvēkiem, kuri ir regulāri alkohola lietotāji, ieskaitot arī tos, kuri ikdienā uz ielas ļoti izceļas starp citiem garāmgājējiem un kurus saucam par dzērājiem, attīstās aknu bojājums. Šeit liela nozīme ir ģenētikai. Viens var nepārtraukti nodoties alkohola pārmērībām, sabeidzot visu iespējamo – no aizkuņģa dziedzera līdz sociālajam statusam un dzīvei kopumā, kamēr aknas būs salīdzinoši veselas. Savukārt tie cilvēki, kuriem ir ģenētiska predispozīcija uz aknu slimībām, var gūt aknu šūnu bojājumus arī tad, ja nemaz nedzer tik daudz, bet dara to regulāri.
– Vai ģenētisko predispozīciju ir iespējams jau laikus noskaidrot?
– Nē, to noteikt nav iespējams.
– Vai varam runāt par kādu drošo alkohola devu, kas neizraisīs problēmas?
– Es teiktu, ka droši var lietot glāzi vīna reizi mēnesī! (Smejas.) Bet, ja runājam nopietni, tad glāze vīna vakarā it kā nav daudz. Taču, lietojot to regulāri, rodas pieradums, un viena glāze jau pārvēršas divās un trijās glāzēs. Ikdienā mēs saskaramies ar tādiem pacientiem – inteliģentiem, izglītotiem, labā darbā strādājošiem cilvēkiem, kuriem alkohols radījis aknu bojājumus. Iemesls – vakarā pēc darba, atslābinoties pēc nogurdinošas dienas un atbrīvojoties no stresa, viņi iedzer vīnu, konjaku vai alu. Šos cilvēkus neviens, pat ģimene un draugi, neuzskata par alkoholiķiem. Viņi ar savu rīcību nerada problēmas apkārtējiem, bet sev gan. Līdz ar to drošu alkohola devu nav iespējams noteikt ne ar kādiem aprēķiniem.
– Vai medikamentu lietošana vienmēr negatīvi ietekmē aknas? Kuras medikamentu grupas ir visbīstamākās?
– 99% visu medikamentu tiek pārstrādāti aknās. Līdz ar to potenciāli gandrīz jebkurš medikaments var radīt aknu bojājumus. Biežāk tos rada plaši lietotie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ibumetīns, diklofenaks, nimesulīds, pretsāpju līdzeklis paracetamols, arī antidepresanti, antibiotikas. Tomēr tas nenozīmē, ka no medikamentu lietošanas jāatsakās. Ja zāles ir nepieciešamas, tās ir jālieto. Medicīnā vienmēr tiek ņemts vērā mazākais kaitējums. Piemēram, ja cilvēkam ir plaušu karsonis, ir pilnīgi aplami nelietot antibiotikas, baidoties no iespējamā kaitējuma aknām... Medikamentus izraksta ārsts, un līdz ar to ir iespēja novērot situāciju, sekot pacienta veselības stāvoklim, mainīt medikamentu, ja tas nepieciešams, utt. Respektīvi, medikamentu lietošanai jānotiek ārsta kontrolē.
Protams, ja pēkšņi sāk sāpēt galva vai zobs, tad jebkurš cilvēks iedzers kādu pretsāpju līdzekli, bet ir skaidri saprotams, ka tas netiks darīts ilgstoši. Zobu sāpju gadījumā cilvēks vakarā iedzers ibumetīnu, bet nākamajā dienā dosies pie zobārsta. Tāpat ir ar galvas sāpēm – ja tā sāp regulāri, ir jāmeklē cēlonis, kāpēc tā notiek, un jārisina problēma, nevis visu laiku jādzer pretsāpju līdzekļi.
Mēs, hepatologi, iesakām cilvēkiem izmantot iespēju un vakcinēties pret dažādām slimībām. Jo mazāk cilvēks dzīves laikā slimos, jo mazāk būs jādzer zāles un mazāks kaitējums tiks nodarīts aknām.
